Olbraita: Jāuzmanās, lai Kremlis “Ukrainas scenāriju” neatkārto citur
- By defencematters
Bijušās ASV valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas intervija “Defence Matters” 11. drošības konferences “Globsec” laikā Bratislavā.
Andrejs Matišaks
"Pagātnē mēs baidījāmies no atombumbām. Šodien mēs nezinām, no kā mēs baidāmies," salīdzinot Aukstā kara un šodienas situāciju, intervijā "Defence Matters" un Slovākijas laikraksta "Pravda" žurnālistam Andrejam Matišākam atzīst bijusī ASV valsts sekretāre Madlēna Olbraita, kura Bratislavā piedalījās 11.ikgadējā drošības konferencē.
Salīdzinot pasauli Aukstā kara gados ar to, kāda tā ir tagad, vai tā bija drošāka agrāk, jo robežšķirtnes bija novilktas skaidrāk, vai gluži pretēji - mēs šodien esam labākā situācijā?
Aukstā kara laikos padomija un pasaules otra puse bija pretinieki. Tagad tas nav tik skaidri. Mēs nezinām - kas ir kas, kas darbojas un kas nedarbojas. Es redzu, ka cilvēki baidās no terorisma, bet arī tāpēc, ka viņi nesaprot, ko dara valdības un politiķi.
Globalizācija un tehnoloģiju attīstība parāda mums vienas monētas divas puses. Ir labi, ka cilvēki viens otru pazīst labāk, viņi var ceļot. Un viņi arī var viens otram palīdzēt. Bet mēs arī redzam, ka cilvēki, tā teikt, nezina, kas viņi ir. Tas noved pie nacionālisma. Tas mani nedaudz biedē. Cilvēki noslēdzas paši savā identitātē, viņi vēlas būt kopā tikai ar tādiem pašiem, kādi ir viņi. Un tad viņiem nepatīk, kas dzīvo kaimiņos. Tas rada problēmu. Zināmā mērā pasaule līdz ar to šodien nav drošāka.
Kāpēc?
Pagātnē mēs baidījāmies no atombumbām. Šodien mēs nezinām, no kā mēs baidāmies. Man šķiet, ka tādējādi tas viss ir sarežģītāk nekā agrāk.
Jūs minējāt nacionālismu, ar ko mums Eiropā ir vēsturiska pieredze. Vai arī jums tā ir lielākā drošības problēma?
Arī es to saskatu šādi. Skatieties, kas notiek ar migrantiem. Viņi bēg no kaut kā šausmīga. Bet cilvēkiem ir bail no tiem, kas ir kaut nedaudz atšķirīgi. Tā ir briesmīga kļūda. Mums pasaulē ir jāstrādā kopā. Līdz ar nacionālisma pieaugumu mēs pēkšņi dzirdam, ka ir cilvēki, ar kuriem mēs negribam būt kopā. Šāda pieeja lietas sarežģī vēl vairāk.
Vai jūs baidāties no liela konflikta iespējas starp lielvarām? Iespējams, kara ar Krieviju vai Ķīnu?
Es ceru, ka nē. Man no tā nav bail. Krievi tomēr vietvietām iedzeļ. Tas, ko Maskava izdarīja Ukrainā, bija pretlikumīgi. Mums ir jābūt uzmanīgiem, lai viņi to pašu neizdara kaut kur citur. Krievija cenšas sašķelt Eiropu. Tāpēc mums lietas ir jādara kopā. Mums jāsaprot, kas darāms. Eiropas Savienībai un NATO ir jāstrādā kopā.
Kas attiecas uz Ķīnu, tā sniedz ASV vienas no vissvarīgākajām XXI gadsimta attiecībām. Protams, tas ir ļoti sarežģīti, ja mēs raugāmies uz Ķīnas pieeju Dienvidķīnas jūrā. Ķīna grib vairāk.
Būt amerikānim ir interesanti Visi zināmā mērā vēlas strādāt ar Savienotajām Valstīm, tomēr tas ir nedaudz sarežģīti. Amerikāņi jau ir noguruši no visa tā, kas viņiem ir jādara.
Vai ir kāds lēmums jūsu karjerā, kuru jūs mainītu, ja jūs to spētu, un kāpēc?
Kad 90.gados Bils Klintons bija prezidents, mēs jutām zināmu cerību, ka viss var būt nedaudz savādāks, ka mēs visi varam strādāt kopā.
Īpaši, ja mēs raugāmies uz šo reģionu, kurā mēs šobrīd esam [uz Austrumeiropu]. Mēs risinājām problēmas Balkānos, tomēr mēs tajā laikā ticējām cerībai. Bet tagad mums ir jādzīvo tādā pasaulē, kāda mums ir. Mēs nevaram raudzīties pagātnē, ieslīgt nostalģijā. Mums vienam otru ir labāk jāsaprot un jāstrādā kopā.
* * * * *
Olbraita ir dzimusi 1937.gada 15.maijā Prāgā. Viņas ģimene pameta Čehoslovākiju vēl pirms nacistu iebrukuma. Otrā pasaules kara gados viņas tēvs strādāja Londonā Čehoslovākijas trimdas valdībā. Pēc kara ģimene pārcēlās uz ASV.
Olbraita ieņēma valsts sekretāra amatu Bila Klintona otrās prezidentūras laikā no 1997. līdz 2001.gadam. Viņa bija pirmā sieviete valsts sekretāra amatā. Šobrīd viņa aktīvi piedalās Hilarijas Klintones vēlēšanu kampaņā.
Konferencē "Globsec" Olbraitai tika pasniegta Čehijas un Slovākijas Transatlantiskā balva.
