Eksperts: Rietumiem uz Krievijas izteikumiem jāreaģē pēc iespējas mazāk un formālāk
- By defencematters
Rietumiem uz Krievijas paustajiem izteikumiem būtu jāreaģē pēc iespējas mazāk un pēc iespējas formālāk, intervijā aizsardzības jomas medijam “Defence Matters” norādīja Dienvidkarolīnas Universitātes Annenberga komunikāciju vadības un politikas centra viespētnieks Vasīlijs Gatovs.
Oktaviāns Manea
Dienvidkarolīnas Universitātes Annenberga komunikāciju vadības un politikas centra viespētnieks Vasīlijs Gatovs intervijā Defence Matters uzsver, ka Krievija vēlas, lai Eiropas Savienība (ES) un NATO reaģētu uz tās vārdiem, apsūdzībām un provokatīvajām darbībām. Būtībā Krievijas "spēle" ir Rietumu provocēšana un to reakcijas izmantošana savas propagandas būvēšanai, tādēļ jebkurai ziņai, ar kuru nāk klajā Rietumi, būtu "jāiziet stresa tests" un jāpārbauda, vai tā nevar tikt izmantota, lai vēl vairāk diskreditētu Rietumus Krievijas iedzīvotāju acīs.
"Krievijas līderi - un īpaši Putins - vēlas tikt sadzirdēti, viņi grib, lai pasaule reaģē uz viņu vēstījumiem. Bet tas ir kompleksāk nekā vienkārša vēlme iespiest Krievijas darba kārtību ES vai globālajā dienas kārtībā. Putinam vajadzīga Rietumu reakcija, kuru viņš izmanto iekšpolitikā, iekšējā propagandā un dienas kārtības noteikšanā. Tādēļ, jo mazāk reakcijas, jo mazāk politikas vērsts Krievijas virzienā, jo lielāka iespēja, ka izdosies Kremli vismaz piespiest vienoties," sacīja Gatovs.
Viņš uzskata, ka ne Eiropai, ne ASV pēc Krimas aneksijas neizdevās efektīvi komunicēt ar Krievijas iedzīvotājiem par to, ka "Putins ir pārkāpis sarkano līniju".
"Putina iekšējā propaganda bija efektīvāka nekā šī vājā vēsts. Tā nekomunicēja pareizā veidā. Rietumi domāja, ka tas ir acīmredzams. Bet tas nebija acīmredzams valstij, kuru vajā veci un pat seni pazemojumi, bailes un mīti. Vecie rēgi joprojām traucē Krievijas kolektīvajai atmiņai," "Defence Matters" skaidroja pētnieks.
Gatovs uzskata, ka jebkurai ES publiskai vēstij Krievijas virzienā jābūt ārkārtīgi formālai un ir svarīgi, lai šīs vēstis nodotu cilvēki, kuriem Krievijas sabiedrībā ir kāda papildu vērtība - politiska, kulturāla vai sabiedriska.
ES būtu nevis jāreaģē uz Krieviju, bet jāveido vienkāršs un pozitīvs vēstījums, kas adresēts nevis Krievijas propagandas mediju komentētājiem un elitei, bet iedzīvotājiem. Viņiem jāsadzird, ka viņi nav nevēlami "svešinieki", bet kaimiņi, kuri ir laipni gaidīti tirgoties, ciemoties, mācīties, mācīt un mainīties. Turklāt Eiropai īpaši būtu plašāk jākomunicē ar to sabiedrības daļu, kuru satrauc saites un attiecības ar Rietumiem, uzskata Gatovs.
Plašāk izmantojamais komunikācijas kanāls, ar kura palīdzību ir iespējams aizsniegt Krievijas iedzīvotājus, ir internets, taču emocionāli viņus var aizsniegt, runājot par viņiem aktuālām tēmām.
Viņš atgādina, ka vēsturiskā situācija Krievijā ir tāda, ka nācija vienmēr ir mobilizējusies pret kādu ienaidnieku, tādēļ Putina pēdējos 15 gados pārdomāti veidotā ideoloģija, ka Padomju Savienības sabrukums bija netaisnīga Rietumu uzvara un Krievijas pazemošana, radusi auglīgu augsni cilvēkos, un tam ir dziļš psiholoģisks pamats. Padomju Savienībā iekļautās teritorijas un satelītvalstis Krievijas iedzīvotāji plaši uztvēra kā atalgojumu par uzvaru Otrajā pasaules karā, un tagad viņos viegli iesakņojies uzskats, ka šis atalgojums ticis netaisnīgi atņemts.
Uz to Eiropai vajadzētu atbildēt ar "ļoti skaidru vēsti: Krievija nevar izjaukt kontinentālo vienotību, centienus pēc integrācijas, centienus pēc kopīgas attīstības ekonomiskajā un drošības jomā. Katra dalībvalsts, katra saistītā valsts ir vērtīga, un spiediens uz mazākām valstīm, piemēram, Igauniju un Latviju, tiks uzskatīts par izaicinājumu visai ES. Vēršanās ar propagandu pret Baltijas valstu krieviski runājošajiem iedzīvotājiem nav "hibrīdoperācija" pret mazām un burtiski neaizsargātām valstīm, bet uzbrukums kopīgām ES interesēm", norāda Gatovs.
Vienlaikus viņš uzsver, ka ES, jūtoties apdraudētai no Krievijai lojālu mediju puses Baltijas valstīs, svarīgāk būtu mudināt Latviju un Igauniju risināt nepilsoņu problēmu, nevis sākt pretpropagandas kampaņu "Neticiet Krievijas TV", kas būtu vērsta pret šiem pašiem cilvēkiem. Nepilsoņu problēmu pētnieks uzsver kā lielāko Baltijas valstu ievainojamības cēloni.
