“Brexit”: Kādi ir drošības riski ES un NATO?

Andrejs Matišaks

"Vienmēr, kad mēs pagriežam Eiropai muguru, mums to agrāk vai vēlāk ir bijis jānožēlo. Mums vienmēr ir bijis jāiet atpakaļ, un vienmēr par augstāku samaksu," sacījis Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons.

Kā iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) ietekmēs Apvienotās Karalistes un transatlantisko drošību? Trīs drošības jomas eksperti sniedz šādu situācijas vērtējumu.

*********

Saimons Mūdijs, aizsardzības studiju lektors, Aizsardzības studiju nodaļa, Karaļa koledža, Londona, Apvienotā Karaliste:

ES eksperimenta vēsture ir Lielbritānijas neizlēmības vēsture, neizlēmības par diviem ļoti svarīgiem apsvērumiem - cik lielā mērā Lielbritānijai vajadzētu investēt Eiropas drošībā un kādā veidā. Nesenajā vēsturē Aukstā kara laikā draudi Eiropas drošībai bija skaidri (PSRS ekspansija), un to bija viegli formulēt elektorātam.

Kaut arī radās sarežģīti jautājumi par to, kā šīm saistībām vajadzētu izskatīties (kodolieročiem, konvencionālajiem spēkiem, flotes resursiem u.t.t.), bija skaidra sajūta, ka tā rīkoties ir "pareizi".

2016. gada problēma ir tā, ka Lielbritānijas drošībai nav skaidri samanāmu draudu, kas izriet no kontinentālās Eiropas - vismaz attiecībā uz vidusmēra sabiedrību -, un tā ir problēma.

Lielākie draudi, kas izriet no "Brexit", ir iespaids, kāds tam būs uz sabiedrotajiem. Vissvarīgākais jebkurai militārai vai politiskai aliansei ir politiskās saliedētības nodrošināšana.

Lielbritānijas izstāšanās no ES grautu svarīgāko sabiedroto uzticību, īpaši to ES dalībvalstu, kas ir arī NATO partneri.

Otrkārt, netradicionālie drošības draudi, kas izriet no kontinenta - no masu migrācijas līdz terorismam -, neapšaubāmi, pieaug, un Lielbritānijas izstāšanās no normālajiem ES lēmumu pieņemšanas forumiem nopietni kaitēs tās iespējām ietekmēt politiku, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē Lielbritānijas drošību.

********

Andrea Frontīni, politikas analītiķis, Eiropas politikas centrs (EPC), Brisele. Beļģija:

Izvērtējot iespējamās "Brexit" sekas Eiropas un transatlantiskajai drošībai, Apvienotās Karalistes drošības sasaistē ar Eiropu ir jānošķir divas dimensijas, proti, Londonas līdzdalība NATO un tās ieguldījums ES Kopējās drošības un aizsardzības politikā (CSDP) un, otrkārt, "Brexit" īstermiņa un ilgtermiņa ietekme uz Eiropas drošību kopumā.

Attiecībā uz pirmo šķiet maz ticami, ka Apvienotā Karaliste ārpus ES varētu vērā ņemami ietekmēt transatlantisko drošību. Londona patiesībā vienmēr vēlējusies piešķirt lielāku politisko un militāro svaru atlantiskajai aliansei, pirmkārt, tāpēc, ka NATO izteikti transatlantiskā dimensija vienmēr labāk derējusi Londonas tradicionālajai ģeopolitiskajai orientācijai nekā ES vai CSDP, un, otrkārt, tāpēc, ka dalība aliansē nekad nav pakļāvusi spiedienam Apvienotās Karalistes (vai jebkuras citas dalībvalsts) suverenitāti militārā jomā.

Tāpēc iespējamā "Brexit" rezultātā Lielbritānijas ieguldījums NATO īstermiņā varētu būt pat lielāks.

Gluži pretēji, Londonas dalībai ES nav sekojušas nopietnas saistības attiecībā uz CSDP.

Patiesībā, kaut arī Eiropas aizsardzības sadarbības dzinējspēks kopš 90. gadu beigām, neapšaubāmi, bijis franču-britu tandēms, ņemot vērā 1998. gada Senmalo deklarācijas svarīgumu, Londona vienmēr Eiropas militārajos jautājumos ir pieņēmusi pragmatisku nostāju, kas ļoti maz telpas atvēl jebkurai patiesai integrācijas attīstībai CSDP ietvaros, un bieži vien devusi priekšroku divpusējai sadarbībai, īpaši, bet ne tikai, ar Franciju.

Tāpēc nav pārsteigums, ka, pateicoties Londonas uzstājībai - kaut arī, neapstrīdami, ne tikai tāpēc vien -, CSDP pēdējo dažu gadu laikā ir panākts salīdzinoši neliels progress.

Tāpēc, īsumā, "Brexit" zināmā mērā varētu atbrīvot CSDP no samērā uzstājīga, bet kopumā skeptiska lielā spēlētāja, bet var radīt izaicinājumus pārējām ES dalībvalstīm, kā turpmāk kārtot CSDP jautājumus, kas vairs nevar rēķināties ar Londonas vērtīgo pienesumu.

Ja "Brexit" īstermiņa sekas varētu atšķirties NATO vai ES, vai CSDP, ilgtermiņa sekas Eiropas drošībai kopumā varētu būt lielākā mērā līdzīgas, tiesa gan, nekā iedrošinoša tajā nav.

Šķiet, ka jau tagad var pamatoti teikt, ka Apvienotās Karalistes atteikšanās no dalības ES paudīs samērā negatīvu Londonas politisko vēstījumu Londonas kontinentālajiem partneriem, ka Apvienotā Karaliste nevēlas būt iesaistīta tajā, kas, neapstrīdami, tiek uzskatīts par Eiropas labāko drošības garantiju, proti, Vecā kontinenta integrācijas procesā 60 gadu garumā, un kas bieži vien tiek skatīts ciešā saistībā ar NATO kā Eiropas drošības garanta būtisko lomu.

Līdzās šīm plašajām politiskajām sekām Londonas neesamība ES un CSDP varētu būt zaudējums kā Apvienotajai Karalistei, tā ES kopumā.

Londona var zaudēt arī potenciāli svarīgu "ieejas punktu", lai ietekmētu Eiropas integrācijas procesu ārpolitikas un plašākas drošības politikas jomā - tas gan ir kas tāds, kur, kā šķiet, Londona nav pārāk dedzīga, lai tur iesaistītos, tomēr tā ir joma, kur lielāka sadarbība ES dalībvalstu vidū pavisam noteikti ietekmēs tās nacionālās intereses un zināmā mērā pārveidos tās starptautisko projekciju.

No otras puses, ES bez Apvienotās Karalistes būs grūti panākt progresu militārajā jomā, gan attiecībā uz operāciju spējām un industriālajām jaudām, gan arī uz stratēģiskajām refleksijām augstākajā līmenī, - ar no tā izrietošo risku, ka ES loma reģionālajās un globālajās jomās var novirzīties tālāk perifērijā.

Noslēgumā ir vērts padomāt, vai "Brexit" varētu ietekmēt to, kā Savienotās Valstis nākotnē raudzīsies uz Apvienoto Karalisti kā uz svarīgu stratēģisko partneri, arī attiecībā uz drošības jomu, ņemot vērā, ka Vašingtona šobrīd dod priekšroku spēcīgākai Eiropas (dažkārt vienīgi ES) drošības līdzdalībai pašas nemierīgajā kaimiņu reģionā.

Kā šis jaunais priekšstats varētu ietekmēt Apvienotās Karalistes ietekmi NATO un nākotnes sinerģiju alianses un CSDP starpā, arī ir pārdomu vērts temats.

****************

Džons R. Denī, nacionālās drošības studiju zinātniskais līdzstrādnieks, Stratēģisko studiju institūts, ASV:

Es uzskatu, ka "Brexit" sekas uz drošību būs nozīmīgas, bet netiešas, vismaz īstermiņā. Uzskatu, ka "Brexit" būs smags trieciens Lielbritānijas tautsaimniecībai neatkarīgi no tā, vai Skotija arī turpmāk būs Apvienotās Karalistes daļa.

Nedrīkst novērtēt par zemu ES un Apvienotās Karalistes eksportu un importu, un šīs attiecības pavisam noteikti rezultātā īstermiņā cietīs.

Apvienotās Karalistes tautsaimniecības kritums, ko izraisīs lielāki tarifi ar ES tirdzniecības partneriem, visticamāk, nozīmēs samazinātus militāros tēriņus Apvienotajā Karalistē.

Pēdējā laikā Apvienotā Karaliste un daudzi citi sabiedrotie spējuši apturēt aizsardzības budžeta un struktūru samazināšanos. Šī tendence atbilstoši vispārējam priekšstatam atrodas tapšanas stadijā un, visticamāk, līdz ar Lielbritānijas aiziešanu no ES apstāsies pilnībā.

Sekas tam, ka Apvienotās Karalistes aizsardzības budžets jau atkal samazināsies, potenciāli būs pamatīgas.

Nesen izziņotie Apvienotās Karalistes plāni par investīcijām bezpilota lidaparātos, gaisa izlūkošanā, kiberdrošībā u.t.t. būs pakļauti lielam riskam.

Tas savukārt var apdraudēt svarīgo lomu, kuru Apvienotā Karaliste ieņem NATO aizsardzībā un drošībā. Tas nozīmē, ka Apvienotā Karaliste var zaudēt savu vadošo lomu kā valsts, kas dod vienu no lielākajiem ieguldījumiem NATO un ir viena no alianses līderēm.