Bratislava: Sadarbība aizsardzības un drošības jomās Eiropā un Francijas-Vācijas plāns
- By Guntars Grinums
Neformālajā Eiropas Savienības (ES) samitā gaidāmas diskusijas par drošības jautājumiem un Francijas-Vācijas iniciatīvu.
Andrea Frontīni, Eiropas Politikas centrs (EPC), Beļģija, Brisele
Drošība un sadarbība aizsardzības jomā Eiropā: pašreizējo šķēršļu pārvarēšana?
Drošība un aizsardzība vēl arvien ir pretrunīgi jautājumi Eiropā. Daļēji tas skaidrojams ar ES dalībvalstu tradicionālo nacionālās suverenitātes lomu šajā sensitīvajā politiskajā jomā - no draudu uztveres - sevišķi starp dienvidu un austrumu dalībvalstīm - līdz armijai un plašākai drošībai, atsevišķu valstu iespējām, izņemot tādus smagsvarus kā Francija, Vācija, Lielbritānija, Itālija un Polija, kas sakoncentrē lielāko daļu Eiropas "smagā spēka". Atšķirības uztverē, doktrīnās un reālajā politikā joprojām ir neizbēgama realitāte ES.
Tomēr ārējo spiedienu kombinācija - sākot ar krīzi Ukrainā līdz nestabilitātei Vidusjūras dienvidos un terorisma pieaugumam vairākās dalībvalstīs - un iekšpolitikas un ES institucionālā attīstība, sākot no "Brexit" un gaidāmās ietekmes, ko Londonas aiziešana atstās uz Eiropas Savienības Kopīgo drošības un aizsardzības politiku (CSDP), beidzot ar daudzveidīgajām un vērtīgajām rekomendācijām, ko CSDP un drošībai kopumā sniedza nesenā ES Globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija, - tas viss varētu vērā ņemami mainīt šo pašreiz diezgan statisko ainu.
Francijas-Vācijas plāns Eiropas sadarbībai aizsardzībā: pragmatisks veids virzībai uz priekšu?
Šajā kontekstā nesen publiskotajam Francijas un Vācijas plānam uzlabot CSDP un Eiropas aizsardzību un drošību kopumā var izrādīties ļoti nozīmīga loma. Šīs iniciatīvas mērķis ir divējāds. No vienas puses, nepieciešamība pēc kopīgas politiskās atbildes uz minēto problēmu kopumu un draudiem, kas ietekmē Eiropu, skaidri prasa jaunu stimulu sadarbībai aizsardzībā un drošības jomā un, iespējams, pat pilnīgu integrāciju caur Eiropas Savienību.
No otras puses, lielāka visas Eiropas sadarbība ES arī reprezentē zināmu pragmatisku atbildi uz izaicinājumu saglabāt funkcionējošu aizsardzības un drošības sistēmu Eiropā laikā, kad ekonomiskā attīstība daudzviet ilgstoši palēninās, ņemot vērā vēl arvien notiekošo cīņu starp militārajām iestādēm pret desmitgadēm ilgi valdījušo tendenci samazināt aizsardzības budžetus.
Plašāk runājot, dziļas nenoteiktības laikos ne tikai Eiropas drošībai, bet visas Eiropas integrācijas nākotnei investēšana kolektīvā Eiropas sadarbībā aizsardzības un drošības jomā var kļūt par atbildīgu un tālredzīgu politisko izvēli. Protams, šāda plāna īstenošana prasīs dažādus praktiskus īstermiņa soļus un visaptverošu politisko apņemšanos no ES un dalībvalstīm, sevišķi lielajām. Tomēr Francijas-Vācijas plāns sniedz divus politiskos ieguvumus: tas nāk no divām lielākajām Eiropas galvaspilsētām, sevišķi Berlīnes (jāņem vērā arī pašreizējo Vācijas līderu augošās ambīcijas ārpolitikā un drošības politikā), un tas izskatās labi savienojams - un, patiesību sakot, papildinošs - ar pašreizējiem ES procesiem un mehānismiem.
Aplūkojot priekšlikuma saturu, Francijas-Vācijas plāns skaidri ietver vairākas atsauces uz "de facto" un ES vadīto integrāciju aizsardzības struktūrās un līdzekļos, tostarp aicinot izveidot pastāvīgus CSDP štābus, struktūras militāro resursu kopīgai izmantošanai, ES kaujas grupu atdzīvināšanu, vairāku "dusošo" Lisabonas līguma pantu novēlotu aktivizēšanu un ES fondu izmantošanu, lai finansētu militāros pētījumus. Protams, ir vairākas konkrētas robežas, līdz kurām integrācija var notikt un būtu panākama - pēc Parīzes un Berlīnes domām - īstermiņā, un plāns noteikti necenšas radīt kaut kādu ES pārnacionālu veidojumu, nemaz nerunājot par Eiropas armiju, kas atbildētu par aizsardzības un drošības politikas plānošanu Eiropā. Drīzāk tas piedāvā progresīvāku un pragmatiskāku līdzsvarošanu un ilgtermiņa konverģenci ES dalībvalstu darbībai šajā sensitīvajā jomā. Tas kopumā šķiet saprātīgs veids, kā virzīties uz priekšu.
Kādas būs nākotnes attiecības ar NATO un ASV stratēģiskā nostāja?
Lai kādu formu šī uzlabotā sadarbība aizsardzības jomā Eiropā neieņemtu tuvākajā nākotnē, ņemot vērā arī Francijas un Vācijas plānu, maz ticams, ka tā kaut kādā veidā būs nesavienojama ar NATO. Gluži pretēji. Spēcīgāka ES vadīta sadarbība aizsardzībā un drošības jomā būtu jāsavieno ar atjaunotu un abpusēji izdevīgu darba dalīšanu starp ES un NATO, tostarp - bet ne tikai - gadījumos, kad runa ir par attiecībām starp kolektīvo drošību no vienas puses un ārējām misijām un operācijām, kas nāks par labu Eiropas drošībai pārskatāmā nākotnē.
Diezgan ticami šķiet arī tas, ka ASV novērtēs atzinīgi šo iniciatīvu, jo tā sasaucas ar Vašingtonas ilgtermiņa aicinājumu eiropiešiem vairāk un savlaicīgāk iesaistīties drošības uzturēšanā gan Eiropā, gan ārpus tās.
Gaidot Bratislavas samitu...
Gaidāmais neoficiālais ES samits Bratislavā, domājams, risinās šos un citus ar drošību saistītos jautājumus, balstoties uz Francijas un Vācijas iniciatīvu un dažādajām ES institucionālajām iniciatīvām un attīstību, kas jau notiek un lielākoties atspoguļo mantojumu, kuru atstāja 2013. gada Eiropadomes secinājumi par CSDP, to politiskais un institucionālais turpinājums.
Lai gan starpvaldību konsultācijas Bratislavā, domājams, nedaudz "atšķaidīs" mēreno integrācijas atbalstītāju spiedienu īstenot Francijas un Vācijas iniciatīvu, šī priekšlikuma elastīgajiem un atklātajiem vaibstiem ir potenciāls pāraugt noderīgā scenārijā nākotnes sadarbībai aizsardzībā un drošības jomā Eiropā pilnīgā saskaņā ar tādiem ES spēlētājiem kā Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS), Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Aizsardzības aģentūra (EDA).
Tikai laiks rādīs, vai tas patiešām izdosies.
