Kažociņš: Sabrūkot Krievijas ekonomikai, pēdējā kārts paliek bruņotie spēki
- By defencematters
Ja Krievijas ekonomika sabruks un tā kļūs nespējīga stāties pretī Rietumiem, tad Maskavas pēdējā kārts uz galda būs tās bruņotie spēki, uzskata bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.
Gatis Kristovskis
Ja Krievijā ekonomika sabruks un tā nevarēs turēties pretim Rietumiem, tad vienīgā kārts, kas paliks tās rīcībā, būs pēdējos gados modernizētie bruņotie spēki. Tad šī valsts varētu mēģināt "pārlauzt" NATO tieši Baltijas virzienā. Ukrainas austrumu reģionu iekarošana ir ārkārtīgi liela kļūda, un Krievija nezina, kā no šīs situācijas iziet. Pretestība no Ukrainas puses ir lielāka, nekā to Krievija domāja sagaidīt, tāpēc, lai turpinātu Ukrainas austrumu iekarošanu, būtu atklāti jālieto Krievijas bruņotie spēki. Tas nozīmētu jaunas rietumvalstu sankcijas, taču Krievijas prezidenta Vladimira Putina imidžs ir tāds, ka atkāpties nedrīkst, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas aizsardzības ministra padomnieks, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.
Vai Baltijas valstis šobrīd darbojas pēc principa: ja gribi dzīvot mierā, gatavojies karam?
Es domāju, ka tā varētu sacīt. Vai šī gatavošanās ir pilnīga, tas ir cits jautājums. Baltijas valstu galvenais sabiedrotais - ASV - aizsardzībai velta apmēram 3,8%. Latvija tikai tagad lēnām tuvojas 2% no iekšzemes kopprodukta. Ir jāsaprot, ka ASV vēlētāji grib zināt, kāpēc viņiem jāmaksā savi nodokļi, lai aizsargātu baltiešus, bet mēs nevīžojam šos divus procentus sasniegt. Tāpēc tas mums ir morāli nepieciešams. No otras puses, jāņem vērā, ka papildu līdzekļi aizsardzībai ir jāizmanto lietderīgi.
Baltijas valstis adekvāti reaģē uz Krievijas radītajiem draudiem?
Vieni paši mēs savu aizsardzību nevaram nodrošināt, un to pierādīja 1939.-1940.gads, kad Latvijas budžetā aizsardzībai tika veltīti 27% no visiem izdevumiem. Tas bija milzīgs ieguldījums, pastāvēja liels skaits karavīru un rezervistu-aizsargu, taču ar to nepietika - bijām spiesti pakļauties Padomju Savienībai. Kolektīvā aizsardzība ir pareizais ceļš, un mēs šobrīd varam justies droši, taču ar to nepietiek, un mums pašiem jāturpina ieguldīt aizsardzībā.
Protams, ka jāskatās arī uz politisko fonu, jo propagandas karš pret Baltijas valstīm tiek izmantots diezgan nopietni. Baltijas valstu iedzīvotājiem un sabiedrotajiem Krievijas kontrolētie masu mediji mēģina iegalvot, ka Baltijas valstis nav militāri aizsargājamas un ka agrāk vai vēlāk mēs nonāksim atpakaļ Krievijas interešu sfērā. Mums cenšas iestāstīt, ka mūsu ekonomika nav nopietna, veicam diskrimināciju pret krievvalodīgo kopienu un šeit atdzimst fašisms. Tāpat Krievija mēģina iegalvot Baltijas valstu sabiedrotajiem, ka nav vērts aizsargāt šīs valstis un alianses līguma piektais pants nedarbosies. Tomēr Baltijas valstu stratēģisko partneru ASV un Vācijas līderi ir skaidri pateikuši, ka neļaus Baltijas valstīm uzbrukt.
Vai bez ASV līdzdalības Baltijas valstis vispār ir spējīgas atrisināt savas drošības problēmas attiecībās ar Krieviju?
ASV ir ļoti nozīmīgs balsts Baltijas valstīm un Rietumeiropai. Tāpēc Krievijas ārpolitika un propaganda ir tik ļoti noskaņota pret ASV. Papildu mērķis ir šķelt Austrumeiropu no Rietumeiropas. Turklāt vēl Krievija cenšas atšķelt Rietumu pasauli no tādām valstīm kā Brazīlija, Ķīna, Indija un Dienvidāfrika. Šajās valstīs Krievijas ārpolitika tiek vērtēta krietni atšķirīgāk nekā Rietumos. To apliecināja šo valstu pārstāvju piedalīšanās 9.maija parādē Maskavā, kamēr teju visi Rietumu līderi uz parādi atteicās ierasties.
Cik šobrīd spējīga ir Krievijas armija, lai reāli apdraudētu Baltijas valstis?
Es domāju, ka Krievijas bruņotie spēki ir ievērojami uzlaboti, vismaz dažās vienībās kopš Gruzijas kara 2008.gadā. Modernizācija gan tika sākta pirms šī kara, taču pēdējos gadus tā uzņēmusi apgriezienus. Krimas okupācija bija priekšzīmīga militāra operācija, kuru veica ļoti labi apmācīti karavīri ar augstu disciplīnas līmeni, tomēr lielākajā daļā Krievijas bruņoto spēku dienests ir tāds, kādu pazītu tie, kuri pieredzējuši dienestu Padomju Savienībā. Kā liecina šogad notikusī 9.maija parāde Maskavā, bruņojums tiek ātri modernizēts visiem spēku veidiem. Krievija iegulda arī lielu naudu jaunas paaudzes atomieročos. Es nesen lasīju, ka Krievija šogad izdos 20% aizsardzībai no vispārējā budžeta, kas ir 4,2% no iekšzemes kopprodukta.
Krievijas ekonomiskais stāvoklis ir viens no iemesliem, kāpēc mēs redzam neadekvātus ārpolitikas soļus no Kremļa puses. Donbasa iekarošana ir ārkārtīgi liela kļūda, un Krievija nezina, kā no šīs situācijas iziet. 2013.gadā Putins publiski paziņoja, ka ukraiņi un krievi ir viena tauta, bet divas valstis, tāpēc tām ir jābūt kopā. Toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs bija atteicies no Eiropas asociācijas līguma, sākās Soču olimpiāde, un tieši tajā brīdī, kad Putins sajuta, ka beidzot Krievija ieņem īsto vietu pasaulē, Ukrainas tauta padzina korumpētu diktatoru. Ja ukraiņi padzina savu diktatoru, tad šāda rīcība varētu ienākt prātā arī krieviem. Tāpēc Putinam bija jārīkojas. Krimas okupācija noritēja nevainojami, tāpēc krievi domāja, ka veiksmīgi noritēs arī Ukrainas austrumu reģionu okupēšana. Pretestība no Ukrainas puses ir lielāka, nekā to Krievija domāja sagaidīt, tāpēc, lai turpinātu Ukrainas austrumu iekarošanu, būtu atklāti jālieto Krievijas bruņotie spēki. Tas nozīmētu jaunas Rietumvalstu sankcijas, taču Putina imidžs ir tāds, ka atkāpties nedrīkst.
Tad jau iznāk, ka laikā, kamēr Krievija aizņemta Ukrainā, Baltijas valstīm nav tieša apdraudējuma?
Tieša apdraudējuma nav, taču Baltijas valstīm ir jārēķinās ar to, ka Putinam nav risinājuma savām ekonomiskajām problēmām. Lai arī Putins paziņojis, ka pēc pāris gadiem viss būšot labi, tomēr pēc diviem gadiem Krievijas finansiālās rezerves varētu būt izsīkušas. Pie Krievijas problēmām nav vainojamas tikai Rietumvalstu sankcijas un zemās naftas cenas. Krievijas ekonomika nav diversificēta jau 35 gadus, un iedzīvotāji šīs problēmas sāk just. Īsti justies droši Baltijas valstis nevar. Ja Krievijā ekonomika sabruks un viņi nespēs turēties pretim Rietumiem, tad vienīgā kārts, kas paliek, ir bruņotie spēki. Tāpēc jau arī Krievija armijā iegulda milzīgus līdzekļus, kuri tiek atņemti citām jomām, piemēram, izglītībai un veselībai. Ja Krievija jutīs, ka patiešām viss iet uz beigām, tad šī valsts varētu mēģināt "pārlauzt" NATO tieši Baltijas virzienā. Atgādināšu, ka Baltijas valstu ieņemšana jau iepriekšējos gados tika izspēlēta Krievijas mācībās "Zapad".
Kādu jūs prognozējat situācijas tālāko attīstību Ukrainā? Varbūt Krievija ies uz visu banku?
Krievija, protams, vēlas, lai Rietumvalstu sankcijas vairs nepastāvētu un tai būtu brīva rīcība viņu ietekmes sfērā. Tomēr Krievijas vērtības nesakrīt ar eiropiešu vērtībām. Ja Krievija ies uz visu banku, tad ar Ukrainu nepietiks. Optimālākais Krievijai būtu salauzt NATO un tad paņemt Baltijas valstis. Tagad tas vairs nav iespējams, jo Rietumi ir brīdināti, īpaši ASV. Ņemot vērā minēto, īsta miera Ukrainā nebūs, taču turpināsies "remdena vārīšanās". Tomēr īsti neviens situācijas attīstību prognozēt šobrīd nevar.
Esmu pārliecināts, ka Krievijas iespējamās agresijas gadījumā NATO reaģēs. ASV ir lielākā NATO dalībvalsts, un tām ir vismaz 50% no alianses spējām. ASV ir pietiekami skaidri pateikušas, ka Baltija tiks aizsargāta. Baltija ASV ir lakmusa papīrs. Ne jau tāpēc, ka Baltija ASV ir kaut kādā veidā ļoti svarīga. ASV ārpolitikai daudz svarīgākas ir ietekmes sfēras Klusajā okeānā. Japāna, Taivāna, Dienvidkoreja, Filipīnas vēro ASV rīcību, proti, ja ASV nebūs gatavas saviem eiropiešu sabiedrotajiem izpildīt solījumus par piekto pantu, tad ko tad šīs valstis var sagaidīt. Nesniedzot sabiedrotajiem atbalstu, iestātos pilnīgs ASV ārpolitikas sabrukums ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.
Vai Krievijai, uzaudzējot militāros muskuļus, situācija var mainīties?
Situācija visu laiku mainās, tāpēc jau NATO politika ir panākt, lai visas alianses dalībvalstis aizsardzībai veltītu 2% no iekšzemes kopprodukta. Uzskatu, ka Baltijā būtu nepieciešams izvietot ne tikai rotējošus alianses bruņotos spēkus, bet arī ilglaicīgas vienības.
Krievijai, iespējams, attiecībā uz Baltiju ir padomā citādi hibrīdkara veidi, kas atšķiras no Ukrainā pielietotās agresijas.
Krima bija unikāls gadījums, jo šajā pussalā jau iepriekš atradās daudz Krievijas karavīru. Krimas scenāriju citur vairs izspēlēt nevar. Kas attiecas uz hibrīdkaru, kāds notiek Ukrainas austrumos, ir jāsaprot viena lieta, proti, kad pērn augustā Krievija redzēja, ka Ukrainas veiktā pretterorisma operācija būtu pieveikusi tā sauktos separātistus, Krievijai bija jāizmanto savi regulārie spēki, lai atspiestu ukraiņus atpakaļ. Krievija vēlējās Ukrainai parādīt, ka, jo vairāk tā turpinās pretoties, jo vairāk Krievija izmantos savu regulāro armiju. Vajadzības gadījumā Baltijas valstis spētu tikt galā, ja pēkšņi uzrastos "zaļie vīriņi", savukārt, ja Krievijas bruņotie spēki pārietu Baltijas robežu, tad automātiski iedarbotos NATO līguma piektais pants.
Hibrīdkara elementi jau izmantoti arī citos karos, taču es domāju, ka Krievija meklēs citus ietekmes veidus, lai realizētu savus politiskos mērķus. Drīzāk mums jāskatās, kādi mērķi Krievijai ir Baltijas valstīs, salīdzinot ar Ukrainu. ES un NATO problēma būtu tad, ja, piemēram, Latvijā izveidotos valdība, kas sekotu Kremļa ārpolitikai. Mums jāskatās pilnīgi citos virzienos un jādomā par cita veida destabilizācijas faktoru novēršanu. Pēdējā laikā Ukrainā nogranduši diezgan daudzi sprādzieni, un tas noticis ārpus Donbasa reģiona. Šādu sprādzienu mērķis ir destabilizēt valsti un radīt iedzīvotājos neuzticību drošības struktūrām. Šāda notikumu attīstība nav neiespējama Baltijas valstīs. Tāpat Krievija savu mērķu sasniegšanā Baltijas valstīs var izmantot "tautiešu faktoru". Krievvalodīgie Baltijas valstu iedzīvotāji var tikt izmantoti, tāpat kā Padomju Savienība izmantoja Rietumu komunistu partijas.
Cik liela iespēja, ka Krievija varētu riskēt ar kodolieroču izmantošanu, domājot, ka Rietumvalstis neatbildēs?
Ja vienreiz Krievija spētu šantažēt Rietumvalstis ar kodolieročiem, tad tas nozīmētu, ka tā šādu metodi varētu arī turpmāk pielietot. Te mēs atgriežamies atkal pie ASV ārpolitikas - ja ASV ir ar mieru upurēt Eiropu, tad ko lai domā tās sabiedrotie Klusajā okeānā? Ja Krievija šos ieročus pielietotu, tad ASV nav citu ceļu, kā veikt atbildes gājienu. Tas, protams, ir ārkārtīgi bīstami.
Reāla varas maiņa tuvākajā laikā Krievijā ir iespējama?
Uz Krieviju var šobrīd skatīties kā uz Padomju Savienību 80.gados. Tolaik visi zināja, ka pārmaiņas būs, bet neviens nezināja, kad un kā. Tas varētu notikt pēkšņi vai arī diezgan lēnām. Putinam pirmajos divos prezidentūras posmos bija šāda noruna: tautai uzlabosies dzīves līmenis, bet par to jums būs mazāk demokrātijas. Tagad tas iet citā virzienā - represiju ir arvien vairāk, bet demokrātijas standarti pazeminās. Atcerēsimies, ka Putins nesen pazuda uz 11 dienām un parādījās jautājums, vai nav noticis pučs. Ja sāk publiskajā telpā runāt par to, kas būs pēc Putina, tad jau psiholoģiski sāk veidoties attiecīgs noskaņojums. Domāju, ka Čečenijas prezidenta Ramzana Kadirova ietekme ir novērtēta pārāk zemu. To apliecina izskanējušās ziņas par Federālā drošības dienesta cīņu ar Kadirova interesēm. Kremlis negrib nostāties vienā vai otrā pusē. Krievijas ekonomiskie faktori un šis apstāklis var radīt zināmu nestabilitāti.
Putina galvenais mērķis ir noturēties pie varas līdz mūža beigām. Viņš negrib, lai viņa mūžs noslēdzas kā gāztajam Lībijas prezidentam Kadafi, un viņš darīs visu iespējamo, lai noturētos pie varas. Es domāju, ka Krievijas ekonomiskās problēmas var padarīt Krievijas rīcību neprognozējamu, tāpēc Rietumvalstu interesēs nav sakaut Krieviju, bet mainīt šīs valsts nostāju. Krievijas sabrukšana Rietumvalstīm ir pats pēdējais, kas būtu vēlams. Tāda nestabilitāte kontekstā ar kodolieročiem būtu daudz, daudz bīstamāka nekā pašreizējā situācija. Ja kāds domā, ka, Putinam zaudējot varu, iestāsies labāki laiki, tad es domāju, ka viņš rūgti maldās, jo var iestāties pat vēl sliktāki laiki. Putins ir racionāls un labi saprot, kādas sekas atstātu uzbrukums NATO un kodolieroču izmantošana, taču Kremlī pie varas var nākt citas personas, kas to varētu nesaprast, piemēram, Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins.
Kas ir Baltijas vājās vietas attiecībās uz Krieviju?
Kopējā Baltijas valstu robeža ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas sastāvā ietilpstošo Kaļiņingradu ir vairāk nekā 1500 kilometri. Bet Baltijas kopējā robeža ar NATO dalībvalstīm ir tikai 103 kilometri. Ņemot vērā iepriekšminēto, viena no mūsu vājajām vietām ir ģeogrāfiskais izvietojums. Otrkārt, Latvija un Lietuva atšķirībā no Igaunijas līdz šim konsekventi nebija domājušas par savu militāro drošību. Treškārt, Latvijā sabiedrības integrācija nav būtiski uzlabojusies. Es gan neuzskatu, ka viss ir zaudēts, jo neviens Baltijas valstu krievvalodīgais nevēlas redzēt tādas šausmas, kādas šobrīd ir Donbasā.
Vai jūs piekrītat Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja paustajam, ka kopīga Eiropas armija Krievijai liktu saprast, ka esam nopietni attiecībā pret ES vērtību aizstāvēšanu?
Bruņotie spēki ir veids, kā ārpolitiskos mērķus virzīt. Ja nav kopējas ārpolitikas, tad kā var pastāvēt kopējie bruņotie spēki? Mēs esam jau redzējuši, kā vairākas ES lielākās dalībvalstis skatās dažādi uz notikumiem, piemēram, Irākā un Lībijā. Kāpēc gan ES pēkšņi jābūt militārajai noteicējai? Tāpēc mums taču ir NATO, kurā ir ASV un Kanāda. Ir pilnīgi nesaprotami veidot šādu armiju, kas teju būtu sāncensis NATO. Dalībvalstīm, protams, ir pārāk daudz ģenerāļu un štābu, tāpēc aliansei būtu jāstiprina reģionālā sadarbība, piemēram, arī ar Zviedriju un Somiju, kas nav NATO dalībvalstis.
Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, NATO ir adekvāti reaģējusi uz jauno ģeopolitisko situāciju?
Ņemot vērā, ka NATO kā birokrātiska un savās metodēs iestingusi organizācija gada laikā zibenīgi pieņēmusi daudzus būtiskus lēmumus, domāju, ka rīcība bija adekvāta. Atgādināšanu, ka lēmumu pieņemšanai nepieciešama visu 28 dalībvalstu vienprātība. Putins gribot negribot atdzīvinājis mirstošu organizāciju. Protams, ka ir jāskatās nākotnē un jāvēro Krievijas rīcība pēc tam, kad šī valsts atmodīsies no pašreizējā murga. Esmu pārliecināts, ka Krievija nākotnē būs demokrātiska valsts, tāpēc Rietumiem ir jādomā par veidiem, kā palīdzēt tai kļūt par modernu, atbildīgu valsti.
Vai nav aizdomīgi, ka Latvijā atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas pēdējos gados nav aizturēta neviena persona par spiegošanu Krievijas labā?
Es domāju, ka Latvijā arī darbojas Krievijas spiegi. Latvijas drošības iestādes palīdzēja saviem kolēģiem atklāt Igaunijas drošības struktūru amatpersonu Hermani Simmu, kurš spiegoja Krievijas labā un nodarīja NATO lielu kaitējumu. Es noteikti neizslēdzu iespēju, ka Latvijā ir cilvēki, tostarp valsts pārvaldes struktūrās, kas sadarbojas ar Krievijas specdienestiem. Tāpēc ārējās izlūkošanas dienesta uzdevums ir uzzināt, ko potenciālais ienaidnieks domā un kā tas varētu rīkoties. Henrijs Kisindžers ir teicis, ka Rietumi spēlē šahu, bet Putins - pokeru. Tāpēc Rietumvalstu dienestu uzdevums ir uzzināt, kas ir Putina kārtīs.
Kā jūs vērtējat Latvijas plānus veidot jaunu televīzijas kanālu krievu valodā?
Protams, ka ir jādara viss iespējamais, lai krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem un ārpus Latvijas dzīvojošajiem sniegtu objektīvu informāciju. Tomēr es neesmu pārliecināts par šāda kanāla nepieciešamību. Ja es būtu noskaņots uz Putina ārpolitikas atbalstīšanu, tad es šādu kanālu neskatītos. Turklāt pastāv bažas, vai ar šāda kanāla izveidošanu neveicinām krievu valodas nostiprināšanos publiskajā telpā. Lai skatītājus pievilinātu, šādā kanālā vajadzētu būt ļoti augsta līmeņa programmām. Ir daudz citu veidu, kā uzrunāt krievvalodīgo publiku, piemēram, attīstot reģionālos medijus.
