Ģenerālis Knuds Bartelss: NATO ir gatava aizsargāt visus sabiedrotos pret jebkuriem draudiem
- By defencematters
NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Knuds Bartelss stāsta par NATO jaunajiem aizsardzības pasākumiem un Ukrainu.
Eleni Panajotu
Pēc Krimas aneksijas un konflikta Ukrainā Eiropas drošības vide ir mainījusies, un NATO mēģina pielāgoties. Lai pasargātu sabiedrotos, NATO ir pastiprinājusi sadarbību ar Ukrainu un īsteno jaunus stratēģiskos pasākumus. Šie pasākumi sevī ietver jaunus ātrās reaģēšanas spēkus, kas pazīstami kā "Spearhead Force". Vai "Spearhead Force" tiešām ir kas jauns un vai izmaksas var tikt attaisnotas? Kāda loma NATO patiesībā ir Ukrainā un vai tā spēj atturēt Krieviju?
Par NATO jaunajiem aizsardzības pasākumiem ar žurnālisti Eleni Panajotu sarunājās NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Knuds Bartelss.
Kā Gatavības rīcības plāns (RAP) paaugstina Eiropas drošību? Kādas ir galvenās ieviestās izmaiņas un atšķirības starp sevišķi ātras reaģēšanas spēkiem (VJTF) un NATO Reaģēšanas spēkiem (NRF)? Kādēļ nepieciešami sevišķi ātras reaģēšanas spēki, ja mums jau patiesībā bija NATO Reaģēšanas spēki?
Vispirms teikšu, ka NATO vienmēr ir pielāgojusies pārmaiņām drošības situācijā. Tā tas bija Aukstā kara laikā, pēc Aukstā kara, iesaistoties lielākajā misijā un koalīcijā moderno laiku vēsturē Afganistānā un atgriežoties no Afganistānas. Tagad Eiropā situācija ir mainījusies, un NATO atkal pielāgosies.
Gatavības rīcības plāns palielina Eiroatlantisko drošību caur vairākiem pasākumiem. Tas atbild uz izaicinājumiem, kas radušies austrumos no alianses, kā arī uz tiem, kas nāk no dienvidiem. Ar saviem diviem galvenajiem pīlāriem - garantiju pasākumiem un pielāgošanās pasākumiem - NATO ir nodrošinājusi, ka tā ir gatava ātri un noteikti reaģēt uz jauniem drošības izaicinājumiem.
Ir daudz būtisku izmaiņu, kas ieviestas, tādēļ es izgaismošu tikai nedaudzas. Garantijas pasākumi, kas sākās 2014.gada maijā, ietver pastāvīgu gaisa, sauszemes un jūras klātbūtni un militāro aktivitāti alianses austrumu daļā uz rotācijas pamata, piedaloties visiem 28 sabiedrotajiem. Ko tas īstenībā nozīmē? NATO ir palielinājusi lidmašīnu skaitu gaisa telpas patruļās virs Baltijas, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā ir izvietotas lidmašīnas mācībām un manevriem, mēs esam nosūtījuši vairāk kuģu patrulēt Baltijas jūrā, Melnajā jūrā un Vidusjūrā, izvietojuši sauszemes karavīrus alianses austrumu daļā, lai piedalītos mācībās un manevros uz rotācijas pamata, kā arī esam sākuši NATO agrās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) izlūkošanas lidojumus pār mūsu austrumu sabiedroto teritoriju.
Kas attiecas uz pielāgošanās pasākumiem, mēs uzlabojam NATO militāro stāvokli un gatavības līmeņus. Aizsardzības ministri šā gada februārī piekrita vairāk nekā divkāršot NATO reaģēšanas spēku apmērus - no 13 000 līdz 30 000 - un 2014.gadā Velsas samitā tika paziņots, ka tiek veidoti jauni 5000 karavīru lieli sevišķi ātras reaģēšanas spēki, kas arī pazīstami kā "Spearhead Force".
Vadības elementi būs spējīgi pārvietoties 48 stundu laikā, un šos karavīrus atbalstīs gaisa, jūras un īpašie spēki. Tas jau sūta vēstījumu, ka NATO ir gatava un spēj ātri un efektīvi stāties pretī jebkādiem potenciālajiem draudiem.
Bez NATO reaģēšanas spēku skaitliskā sastāva dubultošanas, seši sabiedrotie darbojas kā ietvars jaunajiem "Spearhead Force". Francija, Vācija, Itālija, Polija, Spānija un Lielbritānija ir piedāvājušas turpmākos gadus uzņemties šo lomu rotācijas kārtībā. Tas nodrošinās, ka "Spearhead Force" var tikt saglabāti ilgu laiku. Dažas no tām jau sākušas apmācīt un pārbaudīt šādus pagaidu spēkus.
Visbeidzot, NATO aizsardzības ministri februārī arī nolēma nekavējoties izveidot pirmās sešas starptautiskās komandas un kontroles vienības Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Rumānijā. Tās padarīs ātru izvietošanu vieglāku, atbalstīs plānošanu un manevrus un sūtīs skaidru vēstījumu jebkuram agresoram, ka alianse stāsies pretī uzbrukumam kā vienots spēks.
Kas attiecas uz galvenajām atšķirībām starp NATO reaģēšanas spēkiem un sevišķi ātras reaģēšanas spēkiem, NATO reaģēšanas spēki tika izveidoti 2003.gadā kā augstas gatavības spēki, ietverot sauszemes, gaisa, jūras un īpašo spēku vienības, kas spējīgas uz ātru izvietošanos. NATO reaģēšanas spēki ir plānoti, lai veiktu daudz dažādu uzdevumu, tostarp nodrošinātu tūlītēju kolektīvo aizsardzības rekciju, pirms ierodas citi spēki, krīzes vadību un miera atbalsta operācijas un katastrofas atbalstu un kritiskās infrastruktūras atbalstu. Sevišķi ātras reaģēšanas spēki ir jauni spēki, kas iekļauti vispārējā NATO reaģēšanas spēku struktūrā, lai stiprinātu NATO reaģēšanas spēkus un būtu viegli izvietojami.
Kā ar izmaksām? Vai Gatavības rīcības plāns ir labākā un izdevīgākā izvēle? Vai Gatavības rīcības plāns ir pretrunā "gudrās aizsardzības" idejai?
Sevišķi ātras reaģēšanas spēku izmaksas pašreiz tiek apspriestas. Protams, jebkurai gatavības palielināšanai ir izmaksas. Vai kopējās sabiedroto vai NATO izmaksas pieaugs, ir atkarīgs no valstu un NATO politiskajiem lēmumiem. Normāli tie tiktu kombinēti daļēji no kopējā finansējuma, tas nozīmē finansēti no NATO budžeta, un arī finansēti no dalībvalstīm.
Mums jāatceras, ka mēs saskaramies ar mainījušos drošības vidi, kādēļ pagājušajā septembrī sabiedroto līderi NATO samitā Velsā deva solījumu censties tērēt aizsardzībai 2% no IKP turpmākajā desmitgadē un iztērēt šo naudu efektīvāk. Tas nenotiks vienas nakts laikā, un tas nav viegli, bet ir svarīgi vairāk izdot aizsardzībai un arī vairāk izdot spēkiem un iespējām, kas mums nepieciešamas.
Es domāju, ja jūs palūkosities, kas "gudrā aizsardzība" ir savā kodolā - kooperatīvs veids aliansei nepieciešamo moderno aizsardzības spēju radīšanai - Gatavības rīcības plāns ir saskaņā ar šo ideju.
Lai aizsargātu mūsu sabiedrības un dzīvesveidu, mums vairāk jāiegulda aizsardzībā. Nedrošības izmaksas ir pārāk augstas, lai maksātu šo cenu.
Ja sevišķi ātras reaģēšanas spēku izvietošana kļūs nepieciešama, kam būs pār tiem kontrole un kā tie darbosies?
Sevišķi ātras reaģēšanas spēki ir daļa no vispārējās NATO reaģēšanas spēku struktūras, un NATO reaģēšanas spēku struktūra pakļaujas NATO spēku virspavēlnieka Eiropā vispārējām pavēlēm. Attiecībā uz to, kas izlems, ka tie ir jāizvieto - šāds lēmums ir NATO ģenerālsekretāra un Ziemeļatlantijas padomes locekļu ziņā saskaņā ar NATO Militārās komitejas rekomendāciju.
Piemēram, ātru sevišķi ātras reaģēšanas spēku izvietošanu Eiropas austrumos atvieglos neliela vadība un kontrole un uzņemšanas objekti saukti par NATO komandvadības štāba elementiem (NFIU). Kā sākotnējie soļi, komandvadības štāba elementi tiek izveidoti Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Rumānijā un tiks nokomplektēti rotācijas kārtībā.
Komandvadības štāba elementi darbosies kopā ar valstīm, kurās tie atrodas, lai identificētu loģistikas tīklus, transporta mezglus un atbalsta infrastruktūru, lai nodrošinātu, ka NATO ātrās reaģēšanas spēki var tikt izvietoti noteiktajā reģionā, cik ātri vien iespējams. Ar komandvadības štāba elementu palīdzību, dažas sevišķi ātras reaģēšanas spēku vienības būs spējīgas pārvietoties divās dienās, vairākumam esot gatavam pārvietoties mazāk nekā septiņās dienās.
Sevišķi ātras reaģēšanas spēku attīstība ir process, kas, kā paredzams, turpināsies, aliansei nākamajos pāris gados uzlabojot koncepcijas un spējas. Šī attīstība turpināsies 2016.gadā, mums virzoties pretī rūpīgāk pārdomātām potenciālam un turpinot pielāgoties nākotnes draudiem.
Vai Eiropa pēc Balkānu operācijām un pēc Afganistānas desmitgades joprojām saskaras ar operatīvo plaisu (spēkiem, kas gatavi tikt nozīmēti apgabalā vai ārpus tā), kad runājam par iesaistīšanās potenciālu reaģēšanas misijās?
NATO ir pieradusi pie ilgstošiem darbietilpīgiem pasākumiem, un mūsu lielākais spēks ir mūsu spēja pielāgoties. Aukstā kara laikā izaicinājums bija skaidrs un lielākoties paredzams. NATO atbaidīja uzbrukumus un turēja mūsu valstis drošībā, neizšaujot nevienu šāvienu.
Tad nākamos 25 gadus NATO izgāja ārpus reģiona. Kopā ar saviem partneriem mēs iesaistījāmies cīņā ārpus mūsu robežām, lai tiktu galā ar krīzēm, kas var apdraudēt mūs pašu mājās. NATO tagad atkal veic fundamentālas pārmaiņas. Šodien mums nav greznības izvēlēties starp kolektīvo aizsardzību un krīžu vadību, mums jāveic abi vienlaikus.
Saskaroties ar daudziem riskiem, NATO pielāgojas un paliek stipra, kā to vienmēr ir darījusi, tādēļ es teiktu, ka NATO ir gatava un spēj aizstāvēties pret jebkuriem draudiem, bet es savā atbildē arī norādīšu uz aizsardzības budžetiem, - lai turpinātu pasargāt mūsu sabiedrības un mūsu dzīvesveidu, mums vairāk jāiegulda aizsardzībā.
Kāda loma sevišķi ātras reaģēšanas spēkiem ir hibrīdkara atvairīšanā? Ko NATO var darīt, lai atvairītu hibrīdkara nemilitārās dimensijas?
NATO ir gatava aizstāvēt visus sabiedrotos pret jebkuriem draudiem, tradicionāliem vai hibrīda. Alianse arī attīsta jaunu hibrīda stratēģiju, kas pilnībā tiks pabeigta līdz Varšavas samitam 2016.gadā. Un darbs tiek veikts.
Tas ietver mūsu situācijas apzināšanās un izlūkošanas uzlabošanu un mūsu lēmumu pieņemšanas procesa paātrināšanu. Tā kā hibrīdkarš ietekmē arī ekonomiku un kibertelpu, mēs stiprinām mūsu sadarbību ar citām organizācijām, tostarp Eiropas Savienību.
Gatavības rīcības plāns ir atslēga arī NATO reaģēšanas spējām. Lai efektīvi atvairītu izkliedētus, neskaidrus un hibrīda tipa draudus, mums jārīkojas pienācīgi, kad vien nepieciešams. Tādēļ mēs speram soļus, lai pareizie spēki būtu pareizā vietā pareizā laikā.
Ko NATO var darīt, lai aizsargātu Ukrainu no Krievijas "mazajiem zaļajiem cilvēciņiem", ievērojot starptautiskās tiesības, un kā jūs uzskatāt - NATO spēs pasargāt sabiedrotos no krievu Trojas zirga?
Vispirms mums jānoskaidro dažas definīcijas. NATO piemīt tas, ko saucam par 5.panta saistībām, kas nozīmē, ja vienai valstij notiek uzbrukums, tas tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un mēs viens otru aizstāvēsim.
Ukraina nav alianses daļa, un tādēļ šīs saistības to nepārklāj.
Tomēr Ukraina ir ļoti tuva NATO partnere, un tādēļ pēc Krievijas rīcības pret Ukrainu mēs spērām tūlītējus pasākumus, lai stiprinātu mūsu sagatavotību un palielinātu mūsu sadarbību ar Ukrainu. Mēs strādājam pie veidiem, lai uzlabotu NATO karavīru un ukraiņu karavīru spējas strādāt kopā. Caur lielāku skaitu militāro manevru, lielāku sadarbību, vairāk kopīgo mācību un izglītību.
NATO atbalsta Ukrainu politiski un praktiski.
Mēs esam izveidojuši piecus trasta fondus: loģistikai; vadībai un kontrolei un komunikācijai; kiberaizsardzībai; bijušo karavīru pārkvalificēšanai un lai palīdzētu ievainotajiem karavīriem atveseļoties. Tie palīdzēs padarīt Ukrainas aizsardzības spēkus modernākus, daudz caurskatāmākus un daudz efektīvākus. Finansējums sasniedz trīs miljonus eiro.
Velsas samitā mēs arī vienojāmies, ka mēs pamatīgi palielināsim zinātnisko sadarbību ar Ukrainu. Līdzekļi zinātniskajai sadarbībai ar Ukrainu 2014.gadā ir vairāk nekā divkāršojušies, sasniedzot 2,2 miljonus eiro. Ukraina tagad ir galvenā ieguvēja no NATO zinātniskajām aktivitātēm.
Tās ietver projektus tādās jomās kā aizsardzība pret pret ķīmiski un bioloģiski aktīvām, kā arī radioaktīvām vielām, ar drošību saistītas modernas tehnoloģijas un enerģētiskā drošība. Un papildus daudzi NATO sabiedrotie arī sniedz praktisku atbalstu Ukrainai uz divpusēja pamata.
NATO aizsargās un aizstāvēs katru sabiedroto pret jebkuriem draudiem. Mēs neredzam tūlītējus draudus aliansei, bet esam pārliecināti, ka gadījumā, ja kāda valsts vai cits spēks pārkāps 28 locekļu suverenitāti, tie saskarsies ar pasaulē spēcīgākās alianses varenību. NATO aizsargās visus sabiedrotos pret jebkādiem draudiem.
Ko NATO ir gatava darīt pret Krievijas kodoldraudiem?
Velsas NATO samitā sabiedrotie apstiprināja, ka NATO saglabās plašu spēju amplitūdu, kas nepieciešama, lai aizstāvētu mūs iedzīvotājus.
Atvairīšana, kas balstīta uz atbilstošu kodolieroču, tradicionālo un pretraķešu aizsardzības spēju sajaukumu, ir mūsu kopējās stratēģijas būtisks elements. Protams, apstākļi, kuros varētu būt apsverama jebkāda kodolieroču izmantošana, ir ļoti tāli. Bet kamēr vien kodolieroči eksistē, NATO paliks kodolalianse. Sabiedrotajiem tas ir skaidrs.
Šogad vērojama NATO militāro mācību eskalācija. Ko NATO ar to cer panākt? Kuras mācības aliansei ir svarīgas?
Kā jūs zināt, NATO ir stratēģiskā vadība, NATO Transformācijas pavēlniecība (ACT), kas vada daudzas iniciatīvas, kas izstrādātas, lai pārveidotu NATO militāro struktūru, spēkus, spējas un doktrīnu. Tās galvenie pienākumi ietver izglītību, mācības un manevrus, kā arī eksperimentu veikšanu, lai novērtētu jaunās koncepcijas un palielinātu sadarbības spējas visā aliansē. ACT plāno un sagatavo manevrus un mācības, ņemot vērā alianses vajadzības un to, kādas spējas ir jāvairo un jāpārbauda.
Galvenais, NATO mācību mērķis ir apmācīt mūsu cilvēkus tikt galā ar plaša spektra NATO misijām, lai ar ko tās arī nesaistītos, tādēļ visas mācības ir svarīgas, jo tās piedāvā iespēju mācīties un progresēt.
Tādēļ alianse rīko mācības un manevrus visu cauru gadu, lai saglabātu gatavību, lai mācītos viens no otra un partnervalstīm, kas var tikt uzaicināta piedalīties NATO mācībās.
Šogad ar sevišķi ātras reaģēšanas spēku attīstīšanu mēs iziesim cauri virknei mācību, izmēģinājumu un novērtējumu. Pirmie no tiem notika Vācijā no 4. līdz 5.martam, iesaistot pirmo Vācijas-Nīderlandes korpusu, un mācības turpināsies visu atlikušo 2015.gadu, lai attīstītu, uzlabotu un ieviestu sevišķi ātras reaģēšanas spēkus.
Vienas no lielākajām mācībām, kas šogad notiks, ir manevri "Trident Juncture 15", kas notiks rudenī un apvienos aptuveni 30 000 karavīru Dienvideiropā, Spānijā, Itālijā un Portugālē.
