Krievijas spēka demonstrēšana liek stiprināt Baltijas gaisa telpas un pretgaisa aizsardzību
- By defencematters
Pēdējos desmit gadus regulāri novērotā Krievijas kara mašīnas demonstrēšana Latvijas robežu tuvumā pēdējā laikā ir kļuvusi intensīvāka.
Gatis Kristovskis
Krievijas kara tehnikas demonstrēšana pie Latvijas robežām pēdējo desmit gadu laikā sasniegusi rekorda apmērus. Aizsardzības resorā gan nenoliedz, ka daļa kara tehnikas netiek pārvietota tāpat vien, bet tiek izmantota arī izlūkošanai. Lai spētu reaģēt uz kaimiņvalsts aktivitātēm, Latvija apņēmusies veikt būtiskus ieguldījumus pretgaisa aizsardzības un NATO nodrošināto Baltijas valstu gaisa telpas patruļu stiprināšanā.
Kara tehnika pietuvojusies 250 reizes
Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sniegtā informācija liecina, ka pērn Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas un kuģi Latvijas teritoriālo ūdeņu robežai pietuvojušies vairāk nekā 250 reizes. Bruņotie spēki bija identificējuši vairāk nekā 200 lidojumus, kā arī 50 gadījumus, kad Krievijas kuģi bija pietuvojušies Latvijas jūras robežai. Tik augsta Krievijas armijas aktivitāte pie Latvijas robežām nav bijusi vērojama pēdējos desmit gados, kopš Latvija ir NATO dalībvalsts.
Latvijas sabiedrība par Krievijas bruņoto spēku aktivitātēm pie Latvijas robežām kopš 2013.gada tiek informēta ar īsiem paziņojumiem sociālajos tīklos. Šāda prakse iepriekš netika piekopta.
Krievija demonstrējusi plaša spektra bruņojumu - iznīcinātājus, transportlidmašīnas, izlūklidmašīnas, komandvadības lidmašīnas, bumbvedējus, helikopterus, fregates klases kuģus, korvetes klases kuģus, zemūdenes, zemūdeņu atbalsta kuģus un transportkuģus.
Pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā Krievijas aktivitātes apsīka, taču jau janvāra vidū tās atsākās. Aģentūras LETA apkopotā Latvijas armijas sniegtā informācija liecina, ka šogad līdz 22.martam Latvijas ūdeņu tuvumā 24 reizes manīta Krievijas kara tehnika. Tāpat kā pērn, arī šogad bijuši gadījumi, kad vienā reizē pamanīti vairāki militārie transportlīdzekļi.
Šogad gan iezīmējusies būtiska nianse, proti, ja pērn bieži bija redzami iznīcinātāji, tad šogad tie konstatēti tikai pāris reižu. Septiņos gadījumos konstatēta radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīna Il-20. Pērn Latvijas tuvumā arī bieži bija redzamas Il-20, taču vēl biežāk lidinājās Krievijas iznīcinātāji. Šogad krievu iznīcinātāji konstatēti tikai divas reizes. Pārējie šogad konstatētie Krievijas lidaparāti ir transportlidmašīnas, degvielas uzpildes lidmašīnas un pretzemūdeņu lidmašīnas.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka Krievija spēku nereti demonstrējusi brīžos, kad pati rīkojusi militārās mācības, Latvijā rīkotas starptautiskas mācības vai arī Latvijā viesojušies augsta līmeņa politiķi, taču ne vienmēr tas noticis. Piemēram, ES aizsardzības ministru neoficiālās sanāksmes laikā februārī Krievijas spēki klusējuši, savukārt marta beigās, Krievijas Eiropas daļā notiekot plaša mēroga mācībām un Latvijā sākoties plašām starptautiskajām mācībām, Krievija nekavējās demonstrēt savu tehniku Latvijas tuvumā.
Galvenais satraukums - bruņojuma demonstrēšanas patiesie mērķi
Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) galvenais runasvīrs Kaspars Galkins skaidro, ka Krievijas lidmašīnas pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas galvenokārt pārvietojas bez ieslēgta automātiskā atbildētāja, bez lidojuma plāna un neatbild uz civilās gaisa telpas kontroles radiosakariem, tādējādi radot apdraudējumu civilās aviācijas gaisa kuģu satiksmei.
"Krievijas karakuģi, tāpat kā lidmašīnas, pagaidām nav šķērsojuši Latvijas robežu, taču lidaparātu pārvietošanās, neievērojot starptautiski pieņemtās normas, atšķirībā no kuģiem var radīt apdraudējumu civilajai gaisa satiksmei. Tomēr galvenais Latvijas satraukums ir par kara tehnikas tuvošanās patiesajiem mērķiem," uzsver Galkins.
Atbildot uz jautājumu, vai Krievijas radioizlūkošanas lidmašīnu un citas militārās tehnikas regulārās klātbūtnes Latvijas ūdeņu tuvumā patiesais mērķis nav spiegošana, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis norādīja, ka Krievija publiski paudusi, ka biežā militārās tehnikas parādīšanās ir vienkārša pārvietošanās.
Katrām darbībām, kas veiktas pierobežā, ir savi uzdevumi. Daļā gadījumu tā ir vienkārša transporta vienību pārvietošana no punkta A uz punktu B. Savukārt citos tā, neapšaubāmi, ir saistīta ar izlūkinformācijas vākšanu. Pieminētās radioizlūkošanas lidmašīnas noteikti vāc informāciju par Baltijas reģionu, un tā ir ierasta prakse. "Treškārt, lidmašīnu pārvietošanās ar izslēgtiem transponderiem mērķis ir pārbaudīt mūsu reaģēšanas spējas, tostarp, cik ātri NATO patruļlidmašīnas ierodas notikuma vietā. Jebkura valsts, kura ar saviem kaimiņiem nav vienā koalīcijā, vāc informāciju par kaimiņiem," skaidro ministrs.
Pērn oktobrī starptautiskās sabiedrības uzmanību piesaistīja Zviedrija, jo pie šīs valsts krastiem tika izvērsta vērienīga meklēšanas operācija. Toreiz pastāvēja aizdomas, ka valsts ūdeņos atrodas ārvalstu zemūdene, iespējams, no Krievijas. Galu galā meklēšana tika pārtraukta, armijai paziņojot, ka objekts, visticamāk, jau pametis Zviedrijas ūdeņus. Maskava kategoriski noliedza, ka tā varētu būt krievu zemūdene. Naktī uz 6.oktobri NBS netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem konstatēja Krievijas bruņoto spēku zemūdeņu atbalsta kuģi, uz kura klāja no jūras dzelmes tika izcelta neliela zemūdene. Latvijas AM joprojām apgalvo, ka tai nav zināms, vai šādas zemūdenes ir Krievijas pastāvīgajā bruņojumā un kādas funkcijas tā veikusi netālu no Latvijas ūdeņiem.
Atvaļinātais bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots atgādina, ka Baltijas jūrā Gotlandes ieplakā, kas atrodas starp Zviedriju un Latviju, ir vienīgā vieta, kur Krievijai iespējams sarīkot karaflotes mācības un veikt zemūdeņu iegremdēšanās pārbaudes. Pārējās Baltijas jūras vietas ir pārāk seklas. Agrāk par lidmašīnu un karakuģu aktivitātēm netika publiski ziņots, taču patlaban, ņemot vērā Ukrainas krīzi, Krievija acīmredzot izvēlējusies daudz biežāk demonstrēt savu tehniku, līdz ar to sabiedrība tiek vairāk informēta.
No vārda "spiegošana" plašas lietošanas Zeibots izvairās, taču nenoliedz, ka kara tehnikas braukāšanas mērķis ir ne tikai spēka demonstrēšana, bet arī zināmu izlūkošanas pasākumu veikšana. Izlūkošana Krievijai acīmredzot nepieciešama, lai izvērtētu, kādas ir Latvijas aktivitātes un reaģēšanas spējas.
"Ja pavērtē Latvijas jūras spēku noslogotību, tad mūsu patruļkuģi ir teju 24 stundas diennaktī jūrā. Mēs esam spiesti uzturēties jūrā, lai redzētu, kas notiek pie Latvijas robežām. Krievijas demonstrētais bruņojums ir ļoti nopietns spēks - daļa no kuģiem spēj pārvadāt atomieročus. Krievija demonstrē visu savu bruņojuma spektru," uzsver Zeibots.
Jāveic ieguldījumi helikopteru uzmanīšanā
Kopš pērn veiktās Krimas aneksijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas bruņotie spēki veic pastiprinātu robežu novērošanu, tostarp kopš pērnā gada jūlija novēro arī jūras robežu, kā arī ar nepieciešamo informāciju apmainās ar sabiedrotajiem. Noteiktās bruņoto spēku procedūras tiek pastiprinātas arī gadījumos, kad valsts pierobežā notiek militārās mācības.
Kopš pērnā pavasara, kad Ukrainā strauji attīstījās Krimas krīze, Baltijas gaisa telpas patrulēšanu nodrošina četrkāršs NATO lidmašīnu skaits, sasniedzot 16 patruļlidmašīnas un nozīmīgi uzlabojot reaģēšanas spējas. Šāda novērošanas spēju pārbaude saistīta arī ar jūras robežu, jo Latvijas rīcībā ir Jūras novērošanas sistēma. Runājot par to, kā tehniski tiek reaģēts un vai savlaicīgā reaģēšanā uz Krievijas tehnikas tuvošanos nav vērojama aizķeršanās, AM plašos komentāros neizplūst. AM gan norāda, ka, tiklīdz novērošanas sistēmas pamana Krievijas lidaparātu, tā gaisā tiek pacelta bruņota NATO patruļlidmašīna, kas vizuāli identificē lidaparātu un to pavada. Ar kuģu identifikāciju ir līdzīgi, taču šādos gadījumos nereti jāiztiek ar pašu spēkiem, jo nekādas NATO kuģu patruļas nav. Nereti Krievijas kuģus fiksē nesen Latvijas bruņojumā nodotie "Skrundas" klases patruļkuģi, kuriem gan naudas trūkuma dēļ šobrīd nav uzstādīti šaujamieroči un sensoru sistēmas.
Ņemot vērā Krievijas ieguldītos apjomīgos resursus kara tehnikas demonstrēšanā, automātiski rodas jautājums, vai Latvijai kā mazai valstij pietiek naudas, lai uz to reaģētu un incidentu gadījumā spētu arī adekvāti atbildēt. AM skaidro, ka Latvija jau iepriekš bija rēķinājusies ar Krievijas militārajām aktivitātēm. Latvijai šogad Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija, ko rotācijas kārtībā nodrošina citas NATO valstis, izmaksās trīs miljonus eiro. Pērn Latvijai misija izmaksāja teju miljonu eiro. Tajā pašā laikā Latvijas miljonu piešķiršana nemaz pilnībā nesedz patrulēšanas izmaksas, jo tās valstis, kas nodrošina patrulēšanu, lielāko daļu izdevumu sedz pašas. Ņemot vērā pieaugošo Krievijas flotes aktivitāti Latvijas ūdeņu tuvumā jau kopš jūlija, Jūras spēku flotiles patruļkuģi atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā Latvijas teritoriālajos ūdeņos, lai savlaicīgi identificētu aizdomīgas virsūdens un zemūdens aktivitātes.
Lai arī Latvijas reaģēšanas spējas uz Krievijas aktivitātēm ir ierobežotas, Zeibots atgādina, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un tā iekļauta kolektīvajā aizsardzības sistēmā. Tas gan nenozīmē, ka Latvijai nevajadzētu turpināt ieguldīt naudu reaģēšanas spēju attīstībā.
Krievija gan pagaidām nav plaši izmantojusi helikopterus, kas tiek kvalificēti kā zemu lidojoši objekti un kuru konstatēšanai Latvijai trūkst radaru. Pērn konstatēti tikai divi gadījumi ar helikopteru pārvietošanos, bet šogad neviens.
Patlaban nepārtrauktu gaisa telpas novērošanu Latvijā nodrošina trīs radiolokatori, kas izvietoti Lielvārdē, Ventspils lidlaukā un Rēzeknes novada Audriņu pagastā. Tie darbojas vienoti ar radiolokatoriem Igaunijā un Lietuvā, veidojot kopēju NATO gaisa telpas novērošanas sistēmu. Radiolokatori spēj atpazīt visa veida gaisa kuģus - lidmašīnas, bezpilota lidmašīnas, helikopterus -, sākot ar nelieliem līdz pat kvadrātmetra izmēra vieglmetāla konstrukcijas lidaparātiem. Tomēr pašreizējā novērošanas sistēma vērsta uz tālās darbības novērošanu attālumā līdz 450 kilometriem un 30 kilometru augstumā.
Krievija pēdējos gados ir attīstījusi helikopteru bāzi Ostrovā, kas atrodas netālu no Latvijas robežas. Ostrovas bāzes nozīmi uzsver arī atvaļinātais viceadmirālis Zeibots, norādot, ka šajā bāzē izvietoti modernie helikopteri "KA-52 Alligator". Bāzes nozīmi nopietni uztvērusi AM, kuras viena no prioritātēm ir tieši pretgaisa aizsardzība. Pērn valdība nolēmusi pretgaisa aizsardzībai piešķirt 158 miljonus eiro.
Latvija plāno iegādāties jaudīgas radaru sistēmas, kas spēj fiksēt un identificēt ikvienu objektu, tostarp zemu lidojošu, kas šķērso Latvijas gaisa telpas, kā arī sauszemes robežas. Otrkārt, paredzēts iegādāties modernus ieročus, ar kuriem iespējams efektīvi reaģēt, neitralizējot apdraudējuma objektus. Ministrs Vējonis sola, ka pirmie pretgaisa aizsardzības iepirkumi sāksies jau tuvākajos mēnešos.
Debesu sargāšanā šobrīd Latvijas bruņoto spēku rīcībā ir raķešu sistēmas RBS-70 un lielgabali L-70, taču augsti lidojošus lidaparātus ar tiem notriekt nevar. Līgums ar Zviedrijas bruņotajiem spēkiem un ražotājfirmām par šīs raķešu sistēmas ieviešanu tika noslēgts 2004.gadā, bet lielgabalus bruņotie spēki no Zviedrijas saņēma 2000.gadā.
