Ballistisko raķešu sistēmas un 21.gadsimta draudu atvairīšana
- By defencematters
12. maijā Deveselu bāzē Rumānijā tika atklāta pretraķešu aizsardzības sistēma “Aegis Ballistic Missile Defense System”.
Oktaviāns Manea, Eleni Panajotu
Gaidāmajā NATO samitā Varšavā būtiskākais apspriežamais jautājums būs risinājumu meklēšana, kā saglabāt spēcīgu konvencionālo atturēšanu un pretraķešu aizsardzību kā efektīvu līdzekli alianses 21.gadsimta draudu atturēšanas instrumentārijā.
12.maijā Deveselu bāzē Rumānijā tika atklāta pretraķešu aizsardzības sistēma "Aegis Ballistic Missile Defense System" (Aegis BMD vai AAMDS). Taču ko tieši AAMDS dod?
AAMDS ir daudz līdzīgu komponentu, ko jūrā izmanto vadāmie raķešu iznīcinātāji un kreiseri, bet tie pielāgoti, lai pildītu ballistiskās pretraķešu aizsardzības sistēmas misiju uz zemes. Šajā gadījumā Deveselu, Rumānijā.
Tā ir daļa no plašākas NATO pieejas (European Phased Adapted Approach - EPAA), kas izstrādāta NATO Eiropas sabiedroto aizsardzībai, un ASV izvietojušas savus spēkus reģionā, vēršoties pret pašreizējiem un iespējamiem ballistisko raķešu draudiem no Tuvajiem Austrumiem.
Kā paziņojušas ASV un NATO amatpersonas, ballistisko raķešu draudi reģionam aug gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, bet EPAA mērķis ir palīdzēt novērst nākotnes konfliktus, galvenokārt no Irānas puses.
Tomēr rodas vairāki jautājumi, ja apsveram faktu, ka EPAA izstrādāta aizsardzībai pret ballistiskajiem draudiem no Tuvajiem Austrumiem un nevis no Krievijas, kā kopumā pieņēmuši masu mediji (un sevišķi Krievija). Piemēram, pastāv zināmas bažas par tās izmantojamību, ņemot vērā, ka tā nav 100% efektīva.
Žurnālisti Oktaviāns Manea un Eleni Panajotu jautāja NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam par šīs politikas patieso efektivitāti, kā arī par NATO valstu pienākumu uzlabot šo sistēmu.
"Pirmkārt, šī ir visprogresīvākā, visplašākā iespējamā pretraķešu aizsardzības sistēma, kāda mums var būt. Tā ir ļoti moderna, tā ir ļoti progresīva, un mēs neko līdzīgu pasaulē iepriekš neesam redzējuši. Otrkārt, tā izstrādāta, jo ļoti ilgu laika periodu esam novērojuši ballistisko raķešu izplatīšanos. Valstis ne visai tālu no NATO atrodas savu ballistisko raķešu sistēmu izstrādes procesā un arī mēģina iegūt šāda veida sistēmas, tādēļ mēs izdarām ilgtermiņa investīcijas, saskaramies ar ilgtermiņa draudiem, un tas ir patiešām būtiski, un tā patiešām ir atbilde iespējām aizsargāt NATO sabiedrotos pret visāda veida raķešu draudiem," norādīja Stoltenbergs.
Arī ASV aizsardzības ministra vietnieks Roberts Vorks uzsvēra, ka BMD sistēma Deveselu spēj notriekt tuvojošās ballistiskās raķetes reģionā.
"BMD ir viena no tehniski sarežģītākajām operācijām, ko varat iedomāties. Tas ir kā trāpīt lodei ar lodi. (..) Mēs uzskatām, ka tā ir ārkārtīgi efektīva sistēma. Reizēm mēs izdarīsim tikai vienu šāvienu, citreiz divus. Mēs stipri ticam tās spējām notriekt tuvojošās ballistiskās raķetes," sacīja Vorks.
NATO ietvaros uz investēšanu BMD koncentrējas ne tikai ASV, bet tie ir kopīgi sabiedroto pūliņi. Turcija izmitinājusi agrīnās brīdināšanas radaru, Vācijā atrodas komandas un kontroles centrs, kas "cenšas noteikt, kad un kāda veida šāviņus vajadzētu raidīt pret tuvojošos raķeti", Lielbritānija izstrādā radaru, kas spēs darboties ļoti tālu un aptvert ziemeļu valstis, bet Nīderlande un Dānija uzlabo savējos. Šī plašākā perspektīva parāda, ka Deveselu ir viens no mezgliem daudzslāņu tīklā. Īsumā, kā Deveselu preses konferencē norādīja Vorks, "šī ir sistēmu sistēma, kas aizsargā NATO, un ikreiz, kad tiek pievienots jauns partneris, tas uzlabo visu sistēmu".
Pretraķešu aizsardzības sistēmas atklāšana Deveselu ir skaidrs vēstījums, ka "NATO dara to, kam tā tika izveidota pirms 67 gadiem, un tas ir aizsargāt visus 28 sabiedrotos. Tas ierakstīts piektajā pantā Vašingtonas līgumā, kas tika parakstīts 1949.gadā," norādīja ASV vēstnieks NATO Duglass Luts.
Nākamās paaudzes iespēju meklējumos
Pretraķešu aizsardzība ir tikai viens iespēju spektrs alianses 21.gadsimta draudu atturēšanas instrumentārijā. Gaidāmajā NATO samitā Varšavā būtiskākais apspriežamais jautājums būs risinājumu meklēšana, kā saglabāt spēcīgu konvencionālo atturēšanu.
Vairums sabiedroto jaunajā Eiropā cer, ka NATO sāks labot kaut ko pašreizējā spēku disbalansā gar alianses austrumu robežu. Kā skaidri parāda Aukstā kara vēsture, atturēšana nav tikai solījumi izveidot ātrās reaģēšanas spēkus, tādus kā VJTF (Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības), iepriekš izvietot ekipējumu vai militāros spēkus.
Vēsturiski atturēšana tika panākta, investējot būtiskos tehnoloģiskos sasniegumos, kas izmantoti pareizajās operatīvajās pieejās un signalizēja jebkuram potenciālajam ienaidniekam, ka viņi nespēs gūt virsroku konfliktā.
Piemēram, 70.gados un 80.gados investīcijas augstas precizitātes munīcijā un tās demonstratīvais efekts kaujas laukā mainīja padomju izpratni par tradicionālo spēku līdzsvaru uz Eiropas skatuves un galu galā noveda pie "padomju ģenerāļu pārliecināšanas, ka viņi nevarēs sasniegt savus konvencionālos mērķus (..). Tas patiešām samazināja kara iespējamību Eiropā", nesen Briselē uzsvēra Vorks. Šajā kontekstā pēdējos divus gadus Pentagons gatavoja pamatus tam, kas tiek dēvēts par trešo militārās konkurences stratēģiju (third offset strategy).
Jaunajā BMD bāzē Deveselu žurnālisti Manea un Panajotu apsprieda jauno konkurences stratēģiju un tās ietekmi uz NATO ar ASV vēstnieku NATO Duglasu Lutu.
"Trešā militārās konkurences stratēģija, tā noteikti ir izpratne, ka, lai apsteigtu potenciālos draudus, ASV un NATO patiešām jādomā ārpus rāmjiem un jāiztēlojas tehnoloģijas, kas tai būs nepieciešamas, jo tehnoloģijai nepieciešams laiks, lai attīstītos. Robotu un informācijas apmaiņas tehnoloģijas, kuras vajadzētu rīt, jāsāk attīstīt jau šodien, un to mēs esam apguvuši pagātnē. Mēs to apguvām ar kodolieročiem pirms piecdesmit vai sešdesmit gadiem. Mēs to apguvām ar augstas precizitātes ieročiem pirms divdesmit vai trīsdesmit gadiem. Mēs to apguvām ar GPS. Tās visas bija tehnoloģijas, kas tika iztēlotas ilgi pirms tam, kad patiešām tika atklātas. Tāpēc šī trešā militārās konkurences stratēģija ir doma lūkoties pāri tehnoloģiju horizontam un iztēloties to, kas nepieciešams. Tāpēc saistība ar NATO ir tāda, ka Roberts Vorks informēja NATO par Amerikas tehnoloģiju plāniem nākamajai paaudzei. NATO, protams, pati nebūvē ieročus," norādīja Luts.
"Tāpēc, kad Vorks informēja padomi Briselē, viņš informēja 28 NATO valstis, ka ASV domā ārpus rāmjiem, un ieteica arī citām valstīm domāt ārpus rāmjiem un ne tikai investēt tehnoloģijās, kas nepieciešamas šodien, bet iztēloties arī to, kas būs nepieciešams rīt un parīt. Taču tas patiešām atkarīgs no katras valsts," norādīja ASV vēstnieks NATO.
Februārī pēdējā NATO aizsardzības ministru sanāksmē vēstnieks Luts paskaidroja "Defence Matters", kā iepriekšējās militārās konkurences stratēģijas mainījušas alianses stratēģiju: "Ir arguments, ka vismaz trīs reizes alianses vēsturē nozīmīgi tehnoloģiskie sasniegumi noveduši pie nozīmīgām izmaiņām stratēģijā, un vēsturiski NATO pirmās šādas izmaiņas bija kodolieroču attīstīšana un to vērtība draudu atvairīšanā. Tas notika sen, vēl NATO dibināšanas laikā. Otrais tehnoloģiskais pavērsiens bija pārmaiņas 60.gadu un 70.gadu vidū."
Šodien alianse, iespējams, atrodas vēl viena stratēģiska pavērsiena priekšā, ko daļēji izraisījusi jaunā realitāte, - A2/AD (pretinieka atturēšana, padarot uzbrukuma iespējamību pārāk bīstamu) iespēju izplatīšanās, kas rada nopietnu izaicinājumu NATO spējām stiprināt un galu galā aizstāvēt savus sabiedrotos.
"Viena no lietām, kas tiek minēta tam kā piemērs, ir trešā konkurences stratēģija, piemēram, Krievijas spēki, ko redzam Kaļiņingradā vai Krimas pussalā, kur Krievija apvienojusi augstas precizitātes zeme-zeme uzbrukuma spējas, modernas pretgaisa aizsardzības spējas, modernas elektroniskās iespējas vienā vietā, cenšoties izvērst ietekmi starptautiskajos ūdeņos un starptautiskajā gaisa telpā. NATO atbilde šāda veida modernajām spējām lielā mērā ir tas, ko mēs dēvējam par 21.gadsimta atturēšanas stratēģiju," norādīja Luts.
