Vai NATO ar Melnkalni sūta kādu vēstījumu?
- By defencematters
Melnkalne un NATO 19. maijā parakstīja protokolu par šīs Balkānu valsts iestāšanos aliansē, un tā cer iestāties NATO līdz 2017. gada vidum.
Andrejs Matišaks
Melnkalne ir relatīvi maza valsts, bet, neskatoties uz to, tā ir vēl viena NATO paplašināšanās. Ko tā nozīmē aliansei un Melnkalnei, sevišķi ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko paplašināšanos?
"Defence Matters" iztaujāja ekspertus Stenliju Slounu un Geretu Mārtinu par viņu domām šajā jautājumā.
Stenlijs Slouns ir ASV domnīcas "Atlantic Council" loceklis, Midlberi koledžas politoloģijas viespētnieks, grāmatas "Defense of the West: NATO, the European Union and the Transatlantic Bargain" autors.
Pēc viņa domām, Melnkalnes kļūšana par NATO 29.dalīvalsti no jauna apstiprinās alianses "atvērto durvju" politiku, sūtīs vēstījumu Maskavai, ka tā nevar noteikt suverēnu Eiropas valstu starptautisko orientāciju, un tas būs vēl viens solis tuvāk Balkānu valstu iekļaušanai eiroatlantiskajā struktūrā.
Valsts izpildījusi visas prasības, kuras nosaka NATO 1995. gada paplašināšanās pētījums, un visām pašreizējām alianses valstīm visi jautājumi par tās kvalificēšanos šķiet atbildēti. NATO Melnkalnes dalība nenesīs nedz lielus ieguvumus, nedz ko daudz maksās saistībā ar alianses spējām pildīt savu misiju. Melnkalne kā NATO partnere jau piedalījusies NATO programmās un kā locekle turpinās dot nelielus, bet simboliski nozīmīgus ieguldījumus nākotnē, tostarp izvietojot karavīrus un sniedzot finansiālu atbalstu Afganistānai.
Papildinājums nerada jaunus jautājumus NATO lēmumu pieņemšanā, jo vairākas ilgtermiņa locekles ir daudz vairāk tendētas bloķēt vienprātīgu lēmumu nekā Melnkalne. Melnkalne nesaskaras ne ar kādiem tādiem draudiem, kas liktu piesaukt NATO 5. pantu par kolektīvo aizsardzību. Tomēr Melnkalnes pievienošanās demonstrēs, ka NATO atvērtās durvis paliek pusvirus valstīm, kas atbilst prasībām. Tas nav solis tuvāk Ukrainas un Gruzijas uzaicināšanai, bet drīzāk demonstrē to, cik grūti būs šīm divām valstīm kaut kad drīzumā pavirzīties tuvāk dalībai NATO. Tās abas vairāk izskatās pēc kandidātēm uz partnerību pārskatāmā nākotnē, neskatoties uz NATO novērtējumu 2008. gadā, ka tās kādu dienu kļūs par dalībvalstīm.
NATO ir arī svarīgi demonstrēt, ka tai ir interese stabilizēt Balkānus. Melnkalnes dalība NATO sekmēs šo mērķi, iespējams, sniedzot paraugu citām Balkānu valstīm rīkoties tāpat, ar to neapdraudot nevienas drošību. Kopumā Slounam tā izskatās pēc nelielas, bet jēgpilnas abpusējas uzvaras gan Melnkalnei, gan NATO.
Gerets Mārtins ir Amerikāņu universitātes Starptautiskā dienesta skolas (School of International Service, American University) eksperts, Eiropas Institūta žurnālists.
Taisnība, ka tā ir tikai neliela paplašināšanās (tikai Luksemburgai un Islandei starp NATO dalībvalstīm ir mazāk iedzīvotāju nekā Melnkalnei), bet tā vienalga ir svarīga gan Melnkalnei, gan aliansei. Sevišķi var uzsvērt sekojošus punktus:
-Lai gan Melnkalnes militārais devums NATO būs nenozīmīgs (tikai 2000 karavīru liela armija), jauna locekļa iestāšanās ir politiski un simboliski nozīmīga. NATO, kas saskaras ar daudzām problēmām pirms svarīgā samita Varšavā, tā projicē pašpaļāvību. Tā parāda, ka NATO spējusi pārspēt Krieviju un ievilkt Melnkalni savā orbītā, kas nav mazs varoņdarbs, ja padomā, ka NATO uzbruka Melnkalnes daļām 1999. gada Kosovas karā.
-Melnkalnes iestāšanās NATO ir arī nozīmīga tāpēc, ka nodrošina lielāku stabilitāti joprojām trauslajiem Balkāniem, un, cerams, tā varētu dot jaunu stimulu/iniciatīvu citām kandidātvalstīm (sevišķi, Maķedonijai, Bosnijai un Hercegovinai).
-Stratēģiski ar Melnkalnes pievienošanos aliansei tiktu arī noslēgta Adrijas jūras piekraste, ierobežojot jebkādu Krievijas militāro klātbūtni un nepieļaujot nekādu "Kaļiņingradu Vidusjūrā".
-Visbeidzot, Melnkalnei pievienošanās aliansei būs arī iespēja piešķirt profesionālu izskatu un modernizēt savus bruņotos spēkus, kas jau dienējuši Afganistānā kopā ar ASV karavīriem.
