Sārts: Krievija propagandā iegulda ievērojamus līdzekļus, taču ne vienmēr efektīvi
- By defencematters
Krievija ir nostādījusi pret sevi ne tikai Eiropu un NATO, bet arī lielu daļu arābu valstu, kā arī Turciju un Izraēlu, norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Edgars Skvariks
Krievija propagandā iegulda ievērojamus līdzekļus, intervijā aģentūrai LETA un aizsardzības portālam "Defence Matters" atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, skaidrojot, ka ne vienmēr ieguldījumi ir efektīvi, piemēram, propagandas izplatīšanai ar "troļļu" palīdzību tiek tērēti lieli līdzekļi, bet atdeve no tā ir visai zema. Arī Krievijas operācija Sīrijā pagaidām neesot bijusi veiksmīga, jo kaimiņvalsts ar savu aktivitāti noskaņojusi pret sevi ne tikai Eiropu un NATO, bet arī lielu daļu arābu valstu. Vienlaikus Sārts atzīst, ka NATO uzmanība propagandai ir bijusi miegaina. "NATO pašlaik tikai mostas," izteicās amatpersona.
Iepriekšējais centra direktors Jānis Kārkliņš savulaik teica, ka ir grūti atbildēt, vai Latvija informācijas karā ir vieglāk ietekmējama nekā citas NATO dalībvalstis. Kā situācija ir mainījusies gada laikā?
Mūsu mērījumi attiecībā uz tā saukto troļļu ietekmi uz sabiedrību parāda, ka sabiedrība zina, ka propaganda pastāv un tiek izmantota, lai ietekmētu viņu prātus. Protams, sabiedrība ir sašķelta un dažādas grupas ar propagandas palīdzību uztur dažādus informācijas avotus un saturiski dažādu informāciju. Cilvēki dzīvo dažādas informācijas telpās, kaut gan es teiktu, ka šobrīd, paejot gadam kopš Ukrainas asākajiem notikumiem, fakts, ka Krievija publiskā telpā melo, manuprāt, ir kļuvis vispārpieņemts, lai arī kam cilvēks ticētu. Līdz ar to es nevaru teikt, ka mums ir viegli ietekmējama sabiedrība. Es pat domāju, ka vēsturiski cilvēki atceras un atpazīst to, kas ir propaganda. Tomēr jāsaka, ka mūsu sabiedrība ir sašķelta un tajā ir arī kādi papildu ievainojamības elementi.
Vai Latgali ar informācijas palīdzību var vieglāk ietekmēt nekā Rīgu, Vidzemi, Zemgali vai Kurzemi?
Ja mēs visu laiku apgalvosim, ka Latgalei ir liela ievainojamība, tas var kaut kādā veidā arī realizēties. Protams, ir faktori, kas atšķiras no kopējās situācijas, taču pēdējā pusgada laikā nav novērotas tendences, kas norādītu uz to, ka Latgale būtu īpaši izceļama uz kopējā informācijas lauka fona. Man ir sajūta, ka tie paši elementi, kas ir saskatāmi, piemēram, Rīgā, tos var saredzēt Latgalē. Protams, ir tāda specifika kā pierobeža, kur ir lielāka ekonomikas saistība ar Krieviju vai Baltkrieviju, bet citādi īpašu atšķirību vairs nav.
Vai kāda no NATO dalībvalstīm informācijas jomā ir ievainojamāka par citām?
Katrā valstī un vietā ir kaut kādi vājuma elementi, kas var būt dažādi, piemēram, sabiedrības iekšējā struktūra, kas pie mums ir viena no problēmām. Tāpat ir vesela virkne līdzīgu fenomenu Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīs, kurus attiecīgi izmantojot var ietekmēt sabiedrību. Negribētos gan teikt vārdu "destabilizēt", bet varētu sacīt - padarīt tās vājākas. Katrā valstī ir kaut kas tāds, jo neviens nav perfekts un arī procesi nav perfekti, tos var izmantot radikālie grupējumi. Arī sabiedrības neapmierinātību ar ekonomiskajiem procesiem var izmantot par ieganstu kādām darbībām.
Jūsu vadītā centra uzdevumi ir veikt pētījumus un sniegt rekomendācijas dalībvalstu valdībām. Kādas un kurām valstīm esat snieguši rekomendācijas?
Mūsu pamatuzdevums ir NATO un tās dalībvalstīm sniegt rekomendācijas, kā arī veikt apmācības un izstrādāt doktrīnas un metodoloģijas. Novembrī gaidāma virkne pētījumu un secinājumu par Starptautisko drošības atbalsta spēku operāciju Afganistānā, kā arī gaidāms turpinājums analīzei par Krievijas informācijas operāciju. Tāpat gaidāmi pētījumi par tā sauktās "Islāma valsts" operācijām un metodoloģijām. Mēs arī skatāmies, kas jau tagad notiek informācijas telpā. Viens no mūsu intereses objektiem ir Krievijas operācija Sīrijā, kā arī bēgļu retorika. Te būtu jāuzsver, ka mēs pētām nevis bēgļus kā fenomenu, bet gan retoriku. Tas nav pētījums, bet mēs operatīvi sekojam līdzi visiem procesiem, veicot tā saukto ātro analīzi. Mēs vēlamies "noķert laiku", lai NATO ir spējīga pilnīgi orientēties un darboties jaunajā vidē. Mēs vēlamies, lai lēmumu pieņēmēji būtu daudz labāk apmācīti šajās jomās. Pats interesantākais un fascinējošākais ir virtuālās vides ietekme uz saziņu. Mobilās tehnoloģijas ietekme ne tikai uz Latvijas sabiedrību, bet jebkuru, arī Āfrikā, kur interneta infrastruktūra drīz būs pieejama ļoti lielam cilvēku skaitam. Mēs gribam turēt līdzi laikam, lai mūsu zināšanas dotu mums iespējas aizsargāt mūsu sabiedrību.
Vai NATO dalībvalstis ņem vērā jūsu rekomendācijas un tās tiek ieviestas?
Latvijā mēs veicam vecāko amatpersonu apmācības, kurās ir speciāls kurss par to, kas notiek sociālajos medijos, kādas metodoloģijas tiek izmantotas informācijas kara apstākļos. Tāpat mēs norādām uz konkrētiem piemēriem no Igaunijas un Lietuvas - kā šie jautājumi tiek risināti citviet. Protams, ir arī ātrie ieteikumi.
Kas tieši tiek pasniegts šajās apmācībās?
Mēs runājam par to, kas ir stratēģiskā komunikācija, kādas ir tās metodes un veidi, kurus izmanto mūsu potenciālie pretinieki, lai panāktu savu informācijas jomā. Tāpat mēs stāstām par sociālajiem tīkliem, kā tie ietekmē informācijas telpu. Tur ir daudz interesantu fenomenu, kas sākuši parādīties tieši pēdējā laikā. Tāpat mēs ejam dziļāk konkrētajos gadījumos, jo ir ļoti būtiski saprast pretinieka metodoloģiju. Bieži vien var redzēt, kā mēs iekrītam šādās situācijās.
Vai varat nosaukt kādu konkrētu piemēru?
Man ir piemēri, taču neuzskatu, ka tie ir paredzēti publiskai lietošanai. Tos es pateikšu tiem, uz kuriem tie attiecas. Šādi piemēri ir novērojami arī Latvijā, taču tie vairāk ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pastāv tāda krievu metode kā refleksīvā kontrole, kurai ir vesela metodoloģija, uz kuras cilvēki bieži vien uzķeras. Cilvēki bieži vien izdara lietas, ar kuru sekām viņi pastiprinājuši pretinieka vajadzīgos efektus, faktiski - sev iešāvuši kājās.
Mēs runājam par sabiedrību kopumā vai valsts amatpersonu rīcību?
Sabiedrība ir pārāk liela. Tu atrodi veidus, cilvēkus, cilvēku grupas un tad pievilini viņus pieņemt kādus lēmumus. Bieži vien stāsts ir par to, kā redzēt cauri tam pirmajam priekšstatam, tam šķietami acīmredzamajam.
Latvijas amatpersonas stratēģiskās komunikācijas nozīmīgumu iepriekš piesauca diezgan bieži, taču tagad runā retāk. Vai nav tā, ka interese laika gaitā ir zudusi?
Es drīzāk ceru, ka cilvēki sāk saprast, ka kaut kas notiek. Mūsu centrā paši jūtam citu fenomenu - interese par šo jomu paliek tikai lielāka, ar ko skaidrojami ārkārtīgi daudzie viesi, īpaši no mūsu reģiona valstīm, tostarp no Somijas un Zviedrijas. Mēs iepazīstinām viņus ar veiktajiem pētījumiem un problemātiku kā tādu. Ņemot vērā faktu, ka virtuālās vides nozīmīgums laika gaitā tikai pieaugs, pieaugs arī stratēģiskās komunikācijas nozīmīgums.
Vai, palielinoties interesei par centra darbu, jūs esat novērojuši propagandu, kas vērsta pret jūsu darbu?
Jāsaka, šo divu mēnešu laikā esmu savācis diezgan biezu mapīti par to, kas par mums ir pateikts atsevišķās vietās un vidēs.
Vai ir bijuši uzbrukumi centra datortīkliem?
Vismaz pagaidām par šādiem gadījumiem informācijas man nav. Lielākā centra veikto pētījumu daļa ir publiska. Protams, ir daļa materiālu, kas saistīti ar vingrinājumu metodoloģiju. Tā gan ir klasificēta informācija. Tomēr jāsaka, ka tā neveido lielu daļu no tā, ar ko nodarbojamies.
Augusta beigās jūsu vadītais centrs Rīgā organizēja konferenci, kas lielākoties bija fokusēta uz "Islāma valsti". Vai var sacīt, ka centra darbs pašlaik lielākoties ir vērsts uz šīs teroristu organizācijas komunikācijas pētīšanu?
Šis ir NATO centrs, kas attiecīgi seko līdzi tām lietām, kas būtiskas ir visam NATO kā kopumam. Krievija ar tās īstenoto propagandu ir tikai viens no fenomeniem. "Islāma valsts" ir diezgan interesants fenomens - ko viņi dara, kā izmanto sociālo mediju tīklus, kā viņi darbojas vidē, kas citādi būtu aizliedzoša. Izmantojot sociālos tīklus, šie teroristi ne tikai izplata propagandu un rekrutē cilvēkus, bet tas ir arī viens no viņu organizatoriskajiem elementiem.
Vai var apgalvot, ka "Islāma valsts" nepastāvētu, ja neeksistētu jau pieminētie sociālo mediju tīkli?
Noteikti, pilnīgi noteikti.
Vai līdz ar Krievijas iebrukumu Sīrijā mēs varam redzēt arī kādu komunikācijas maiņu?
Centra vērtējumā Krievija ir pilnīgi izgāzusies šajā jomā. Mēs redzam, ka viņi pirmajās nedēļās ir veiksmīgi spējuši pret sevi noskaņot ne tikai Eiropu un NATO, bet arī lielu daļu arābu valstu, kā arī Turciju un Izraēlu. Principā jebkuru spēlētāju, kuram ir kāda nozīme šajā reģionā. Mūsu vērtējumā, bija iespējami arī citi ceļi, ar kuru palīdzību Krievija varētu radīt grūtāk izprotamu situāciju, radīt apmulsumu, ko viņi plāno un dara Sīrijā. Šobrīd jāsaka, ka Krievija principā deklarē savu cīņu ar "Islāma valsti", taču neviens, izņemot Krievijas iedzīvotājus, tam vairs netic. Viņi ir kļūdījušies, kas radījis virkni seku. Tāpat varam sacīt, ka Krievija neveiksmīgi izvēlējusies mērķus. Tā bija milzīga izgāšanās, jo tu nevari pirmajā stadijā runāt par precīziem pretinieka ieroču veidiem. Otrs būtiskais aspekts ir tas, ka viņu metodoloģija ir ļoti līdzīga tai, kāda Krievijai bija informatīvajā operācijā Ukrainā. Bija noliegums, kam sekoja fakta apstiprinājums, bet pēc tam retorika - pierādiet. Līdz ar to metodes ir ļoti līdzīgas. Ja Krievija vēl kādā vietā mēģinās atkārtot ko līdzīgu, informatīvo pakotni mēs jau varam diezgan viegli prognozēt.
Ko informatīvajā jomā Krievija nākotnē varētu mēģināt darīt Sīrijā?
Krievija mēģinās kontrolēt pašu publisko telpu un turpinās vadīt savu viedokli. Atšķirībā no veiktās operācijas Krimā un Ukrainā tikai aptuveni puse Krievijas iedzīvotāju atbalsta operāciju Sīrijā. Tāpat Krievija maksimāli mēģinās leģitimēt savu klātbūtni Sīrijā. Es gan nedomāju, ka viņi varētu panākt kaut kādu īpašu progresu iepretim Eiropai vai reģiona spēlētājiem. Es drīzāk teiktu, ka Krievijai šobrīd nav labu risinājumu. Viņi cer, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada militārajiem spēkiem pietiks spēju iet uz priekšu, bet, godīgi sakot, es par to šaubos.
Vai tas nav radījis situāciju, ka interese par notikumiem Ukrainā sākusi noplakt?
Viens no informatīvā kara mērķiem ir panākt to, ka reti kurš runā par Ukrainu, un tas ir sasniegts, tam es piekrītu. Krievija gan nav sasniegusi cerēto, ka ar rīcību Sīrijā pārējie mēģinās meklēt veidus, kā ar viņiem sadarboties. To viņi nav panākuši. Krievija joprojām mēģina spēlēt pret mums - Rietumiem un Eiropu. Šī iemesla dēļ Krievija joprojām tiek uzskatīta par pretējo spēlētāju, un Eiropas politiku attiecībā uz Ukrainu tas nemainīs.
Vai NATO ir skaidri atbildes soļi "Islāma valsts" propagandai?
Neviens jau nav teicis, ka tieši NATO ar to ir jācīnās. NATO ir 28 valstis, un neviens nav pateicis - NATO, atrisiniet!
Vai ir novērojamas kādas izmaiņas "Islāma valsts" propagandā kopš Krievijas iebrukuma Sīrijā?
Lielas izmaiņas nav redzētas, jo pirmās nedēļās 80% no Krievijas mērķiem nav bijuši "Islāma valsts" mērķi, bet mēreno nemiernieku pozīcijas. Līdz ar to savā ziņā "Islāma valstij" šie uzbrukumi ir izdevīgi. Ja Krievijai izdosies apspiest mērenos nemierniekus, pie varas būs vai nu "Islāma valsts", vai esošais režīms.
Vai centrs tikpat intensīvi analizē arī Krievijas propagandu, vai arī tas notiek paslepus, baidoties no iespējamās pretreakcijas?
Es domāju, ka šeit runa nav par iespējamo pretreakciju. Mēs nevēlamies, lai mūs uztver kā vienas tēmas centru, jo strādājam ar stratēģisko komunikāciju un NATO un tās dalībvalstu spēju attīstību šajā jautājumā. Jāsaka, šī brīža fenomens var būt viens, bet rīt tas var būt jau cits, savukārt aizparīt - vēl kaut kas cits. Nākotnē līdz ar virtuālās vides attīstību stratēģiskās komunikācijas nozīme tikai pieaugs, līdz ar to arī vairāk spēlētāju starptautiskajā vidē mēģinās attīstīt savas spējas. Mums jābūt gataviem tam visam.
Atsevišķi eksperti, runājot par NATO gatavību šajā jomā, savulaik pat norādījuši, ka alianse bija aizgulējusies...
Teiksim tā, šajā jomā bija zināma pašapmierinātība. Mums likās, ka Rietumu vērtības ir pašsaprotamas un tās visu nepieciešamo darbu izdarīs mūsu vietā. Tagad gan redzam, ka ir spēlētāji, ne tikai Krievija, kas darbojas šajā jomā. Jāatzīst, ka NATO pašlaik tikai mostas un liela daļa no mūsu darba ir paredzēta tam, lai mēs tiešām pamostos un darītu pareizās lietas, nevis turpinātu pieļaut kļūdas.
Kā centra eksperti vērtē Krievijas propagandas ofensīvu, tās tehnoloģiskos un saturiskos aspektus?
Mums ir darba programma, kas nosaka, ka katru gadu jāveic aptuveni 42 dažādi projekti. Vairāk par pusi no tiem mums uztic NATO štābi, savukārt mazāk nekā pusi - alianses dalībvalstis. Pastāv dažādi veidi veicamajam darbam, taču pamatā mēs kontraktējam pētniekus trīs dažādās jomās, kuri vāc un attiecīgi apkopo datus. Tālāk mēs skatāmies, kas tajos ir vienojošs, veicam operatīvos secinājumus, kurus tālāk varam iekļaut metodoloģijā. Jāsaka, mēs vēlamies tuvāko divu gadu laikā radīt tādu kā stratēģiskās komunikācijas rokasgrāmatu, kurā būtu iekļautas metodes un risinājumi. Tam gan nepieciešams dažādu pētījumu apkopojums vienā, līdz kuram mums jāizaug, taču ceram, ka jau nākamgad varēsim sākt darbu pie tās.
Jau pieminētajā NATO konferencē tika prezentēti pētījumi, kuros secināts, ka tā sauktā troļļošana nemaz tik lielu iespaidu uz iedzīvotājiem neatstāj.
Pirmais mūsdienu laikmeta jautājums ir, cik kaut kas, kas tiek aizliegts, vispār strādā. Nesen mainīju ziņu, kurā norādīts, ka Krievija bija mēģinājusi pārbaudīt, vai var atslēgties no interneta. Secinājums ir, ka īsti nevar. Līdz ar to, manuprāt, labākās metodoloģijas šajā ziņā ir ļaut cilvēkiem redzēt "trolli" kā "trolli". Šajā ziņā iespējamie risinājumi varētu būt diezgan vienkārši - programmatūrā radīt risinājumu, ka pēc noteiktiem parametriem pie komentāriem parādās informācija, kas informē, ka tu pašlaik lasi "troļļa" rakstīto. Otrs būtiskais aspekts ir tas, ka šī "troļļošana" ir nopirkts pakalpojums. Tas ir bez lielas iniciatīvas, bez inovācijām, bez lielas ieguldīšanās. Kā kontrakts. Jāatgādina, ka "troļļošanas" fenomens nebūt nav jauns, jo tas ir radīts biznesa vidē, bet adaptēts pie politiskajiem pasūtījumiem. Bīstami ir tas, ka "troļļi" tiek izmantoti īpašas spiegošanas programmatūras izplatīšanai.
Kādā veidā tas notiek?
Atsevišķos gadījumos pie komentāriem ir sacīts - ja materiāls tev liekas saistošs, pārbaudi informāciju, paskatoties šeit. Tam seko saite, kurā ir saturs, taču aiz tā visa slēpjas spiegu programmatūra, kas attiecīgi tiek instalēta datorā. Šādi gadījumi ir fiksēti.
Ja "troļļošana" tik lielu efektu nemaz nesniedz, kādēļ tas tiek darīts?
Varbūt viņi nav spējuši izmērīt tās efektivitāti? Taču jāatzīst, ka viņi tiešām tērē daudz naudas, kam neseko viņiem vēlamais efekts. Neaizmirsīsim gan, ka pastāv emocionālais efekts. Cilvēks lielākoties nemaina savu priekšstatu, taču viņš var justies citādāk par to, ko domā. Efekti jau ir. Varbūt mēs nedaudz pārspīlējam, sakot, ka nav nekāda efekta. Skatoties uz tām summām, kas tam visam ir paredzēts, gan vēlreiz jāsecina, ka tas nav pats efektīvākais no finanšu līdzekļu tērēšanas veidiem.
Vai Krievija vērš savu propagandu arī pret Eiropas uzņēmējiem, kuriem ir ekonomiskās attiecības ar Krieviju, lai tie ar savu lobiju palīdzību panāktu pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanu?
Tas ir cits stāsts, jo tā nav propaganda, bet ietekmes aģentu pieeja. Ir cilvēku grupas, kurām mēģini radīt apstākļus, lai viņi kļūtu par situācijas veicinātājiem otrajā pusē. Tagad tas vairs nav tik acīmredzami, bet Ukrainas konflikta sākumā veselā virknē Eiropas valstu tas bija tāds kā pārsteiguma moments, ieraugot šo tīklu ar interešu grupām, kas strādāja šajā virzienā.
Vai bēgļu kontekstā mēs redzam propagandu, kuru izvērstu Krievijas puse ar mērķi šķelt ES?
Šobrīd mēs tikai pētām dažādu valstu informatīvās vides un salīdzinām tās situācijas, lai nonāktu pie vienojošiem kopsaucējiem. Pagaidām neesam gatavi izdarīt tālejošus secinājumus.
Cik ļoti Latvijā un pārējās NATO dalībvalstīs iedzīvotājiem simpātisks šķiet Krievijas prezidents Vladimirs Putins?
Atsevišķi Latviju mēs neanalizējam, bet nesen vairākās NATO dalībvalstīs tika veikti mērījumi, kuru laikā tika uzdots jautājums - vai uzskatāt, ka Putins izdarījis labu darbu globālajai drošībai un pasaulei? Pētījumā tika secināts, ka lielajās NATO valstīs līdz pat 80% respondentu atzina, ka neuzskata, ka Putins būtu izdarījis kaut ko labu globālās drošības nodrošināšanā. Attiecīgi Krievijā rezultāti bija proporcionāli pretēji. Interesanti ir arī tas, ka vismaz iekšējai lietošanai Krievijā mēģina sacīt pretējo, ka visi pasaulē uzskata, ka Putins ir varens līderis. Bieži vien tiek izmantoti dažādi ietekmīguma reitingi, kuros Putins atrodas augšgalā. Cilvēki stāvā sajūsmā ir tad, ja Putins atrodas augstāk par ASV prezidentu Baraku Obamu. Vienīgi garām tiek palaista nianse, ka šajos ietekmīguma reitingos nekas nav sacīts par devumu globālajai drošībai.
