NATO ir gatava cīņai pret „Islāma valsti”
- By defencematters
NATO gatavojas cīņā pret „Islāma valsti” iesaistīt „Awacs” lidmašīnas, uzlabot drošību uz jūras un sniegt plašāku atbalstu reģionālajiem partneriem.
Jenss Stoltenbergs
20.jūlijs.
ASV ir guvušas skumju teroristu uzbrukumu pieredzi, sākot ar 11. septembra uzbrukumiem un beidzot ar masu slepkavībām Orlando. Tās ir sāpes, kuras izjutuši arī cilvēki Nicā, Briselē, Stambulā un daudzās citās pilsētās. Tāpat arī miljoni cilvēku, kas aizbēguši no „Islāma valsts” un kara Sīrijā, kā arī miljoni, kas joprojām atrodas šajā reģionā.
Amerika, tu neesi viena šajā kaujā. Tavi draugi un sabiedrotie ir kopā ar tevi. Tāpat arī NATO. Tieši tāpēc es šonedēļ Vašingtonā pievienošos koalīcijas aizsardzības ministriem, lai pastiprinātu cīņu pret „Islāma valsti”.
Globālā koalīcija cīņai pret „Islāma valsti”, kuru vada ASV un kurā ir iesaistījies ikviens NATO sabiedrotais, ir panākusi jūtamu progresu. Tomēr uzdevums vēl ne tuvu nav izpildīts. Ir nepieciešama visa iespējamā palīdzība, un NATO ir gatava palīdzēt.
Pagājušajā nedēļā NATO līderi tikās Polijā un vienojās par trim nekavējoties veicamiem pasākumiem, lai veicinātu stabilitāti Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.
Pirmkārt, NATO modernās „Awacs” novērošanas lidmašīnas sniegs vērtīgu informāciju koalīcijas spēkiem.
Otrkārt, alianse uzsāk operāciju „Jūras sargs” (Operation Sea Guardian), jaunu jūras drošības operāciju Vidusjūrā, kurā būs iekļauta cīņa pret terorismu un izlūkošanas datu apmaiņa. Tā spēs strādāt kopā ar jūras spēkiem un reģiona krasta apsardzi, lai spēcinātu to spēju cīnīties pret terorismu.
Treškārt, NATO pastiprina atbalstu saviem partneriem Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā un palīdz viņiem uzlabot drošības situāciju viņu valstīs un cīnīties pret vardarbīgu ekstrēmismu. NATO ir plaša pieredze Balkānos un Afganistānā, līdz ar to alianse ir pārliecinājusies, ka būtiska ilgtermiņa stabilitātes sastāvdaļa ir vietējo spēku un institūciju spēks.
NATO jau Jordānijā apmāca simtiem Irākas virsnieku, un šī programma tagad tiks turpināta arī Irākā. Alianse arī izvieto savu vienību Bagdādē, lai sniegtu stratēģiskus padomus un atbalstu Irākas drošības spēkiem. NATO ir gatava palīdzēt Lībijai apvienot tās spēkus, lai stabilizētu valsti un veiksmīgāk cīnītos pret „Islāma valsti”.
NATO cīnās pret terorismu jau daudzus gadus. Kad teroristi deva triecienu 11. septembrī, visi NATO sabiedrotie – no Lielbritānijas līdz Turcijai un no Itālijas līdz Norvēģijai – stāvēja plecu pie pleca ar ASV. Pēc ASV vadītās misijas „Al Qaeda” iznīcināšanai Afganistānā iesaistījās NATO, lai pārliecinātos, ka „Al Qaeda” nekad neatgriezīsies. NATO vadībā vairāk nekā 50 valstu karavīri cīnījās pret šiem teroristiem, kā arī pret „Taliban”. NATO eksperti gandrīz no nulles Afganistānas armiju izveidoja par profesionālu spēku, kurā dien vairāk nekā 350 000 cilvēku, kuri šobrīd ir atbildīgi par drošību Afganistānā.
Kā apliecināja misija Afganistānā, NATO alianse ļauj mazām un vidēja lieluma valstīm sniegt savu ieguldījumu cīņā pret terorismu. Albānija nesen piedāvāja savus ekspertus apmācību veikšanai Irākā, taču tai nav spēkā nepieciešamie juridiskie līgumi, lai to varētu darīt. NATO tādi ir. Caur NATO Albānija var ķerties pie darba. Kad tās ieguldījums tiek apvienots ar citu NATO sabiedroto pūliņiem, tas kļūst par iespaidīgu komandas darbu.
Ir arī jāatceras, ka terorisms nav vienīgais izaicinājums, ar ko saskaras NATO. Kad Krievija nelegāli anektēja Krimu, tā iedragāja Eiropas drošību. Maskava turpina atbalstīt kaujiniekus Austrumukrainā konfliktā, kas prasījis vairāk nekā 10 000 dzīvību. Tā regulāri provocē NATO sabiedrotos un partnerus, piemēram, kad Krievijas iznīcinātāji zemu pārlido ASV karakuģus Baltijas jūrā.
Atbildot pašpārliecinātajai Krievijai, NATO ir īstenojusi lielāko kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanu kopš Aukstā kara. Pēc ilgiem gadiem, kuros izdevumi aizsardzībai tika samazināti, Eiropas NATO sabiedrotie un Kanāda pērn tos atkal palielināja. Un tie pieaugs arī šogad.
Aizpagājušajā nedēļā sabiedroto līderi spēra vēl vienu soli un vienojās rotācijas kārtībā izvietot NATO spēkus alianses austrumu valstīs. ASV, Vācija, Kanāda un Lielbritānija vadīs daudznacionālus bataljonus Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. NATO arī palielinās savu klātbūtni Eiropas dienvidaustrumos, Rumānijā izvietojot daudznacionālu brigādi.
Nevajadzētu būt šaubām: ja kāds sabiedrotais piedzīvos uzbrukumu, tas tiks uzskatīts par uzbrukumu visiem. Agresijai pretī stāsies visas alianses karaspēks.
Aukstais karš ir vēsture, un tam vēsturē arī ir jāpaliek. NATO vēlas saprātīgu un konstruktīvu dialogu ar Krieviju. Šādas nostājas pierādījums ir pagājušās nedēļas NATO un Krievijas padomes tikšanās. Aizsardzība ir nepieciešama, bet tāpat vajadzīgs ir dialogs.
Vai izaicinājumus izraisa terorisms, Krievija vai kas cits, NATO un tās sabiedrotie ir gatavi stāties tiem pretī, lai būtu vienoti un aizsargātu gandrīz miljardu mūsu iedzīvotāju.
---
Jenss Stoltenbergs, NATO ģenerālsekretārs, bijušais Norvēģijas premjerministrs.
Pirmpublicējums „Wall Street Journal” ASV izdevumā
