Kārbers: Eiropa cieš no kolektīvās amnēzijas
- By defencematters
Lielās izmaksas desmit gadu laikā piespiedīs Krieviju samaksāt Ukrainai, lai tā paņem Krimu atpakaļ.
Edgars Skvariks
“Potomac Foundation” prezidents Filips A. Kārbers, runā ar Defence Matters par situāciju Ukrainā un kolektīvo amnēziju Eiropā. “Domāju, ka desmit gadu laikā krievi maksās Ukrainai, lai tā paņem Krimu atpakaļ,” saka Kārbers.
Aizvadīto mēnešu laikā ir daudz spriests un spekulēts par Krievijas spēju iebrukt Baltijas valstīs 36 stundu laikā. Jūs esat veikuši dažas sarežģītas datorsimulācijas, cik reālistiski tas viss ir?
Krievija var divu stundu laikā galvaspilsētās ar izpletņlēcējiem nogādāt dažus karavīrus, taču bez atbalsta no zemes tie nespētu ilgi izdzīvot. Šaubos, ka Krievijas spēki pat desmit dienu laikā pa sauszemi tiktu līdz Rīgai. Tur būtu nepieciešams ilgāks laiks. Jūsu spēkiem kļūstot spēcīgākiem, krieviem, ja viņi vēlas uzbrukt, būtu jāpiešķir lielāki spēki. Tas nozīmē, ka būtu ilgāks brīdinājuma laiks un lielākas cerības uz NATO papildspēkiem, gan no gaisa, gan sauszemes.
Tomēr viens no galvenajiem jautājumiem nav vis spēku attiecība, cik daudz karavīru stājas pret jūsu karavīru skaitu. Svarīgāka ir spēku attiecība pret telpu. Ja aizsardzības puses rīcībā ir pārāk mazi spēki vai tie nav gatavi, nevar laikā tikt līdz savām aizsardzības pozīcijām, uzbrucējam ir lielākas manevru iespējas. Tiklīdz jums ir pamata spēki, uzbrucējam ir jāizlaužas tiem cauri. Mēs to redzam arī Donbasā.
Jūs esat veikuši savas simulācijas, pētījuši iespējamos scenārijus. Krieviem jau droši vien ir tādi paši, vai ne?
Viņiem ir.
Tādējādi viņi zina, kur uzbrukt, un zina savas priekšrocības un trūkumus.
Krievus vienmēr esmu mazliet apbrīnojis. Viņiem ir ļoti profesionāli cilvēki, kas pie visa šī ir pavadījuši daudz laika. Ukrainā mēs par to pārliecinājāmies, jo mēs ieguvām desmit dažādu dokumentu kopijas, kara plānus. Būtībā kāds cilvēks no Krievijas armijas tos nopludināja ukraiņiem. Mēs tos pārbaudījām, un izrādījās, ka invāzijas plāna projekti bija ļoti, ļoti precīzi. Tie vēl nebija pabeigti, un mēs ieguvām tikai 130 no acīmredzot 300 lapām. Tur bija vienību izvietojums, mērķi, laika plāns utt. Viņi plānoja mērķus Baltijas valstīs un Baltkrievijā, vienlaikus iebrūkot Ukrainā.
Baltkrievijā?
Un Baltijas valstīs, jā. Tomēr tā bija vienīgā vieta plānos, kas bija mūsu rīcībā, kur Baltijas valstis bija pieminētas. Nezinu, kas vēl bija invāzijas plānos. Biju vienkārši šokēts. Es to nezinu, bet pieļauju, ka trūkstošajos dokumentos kāds analizēja rīcību NATO atbildes pasākumu gadījumā. Uzskatu, ka šie plāni bija iespējamību analīze. Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija patiesi norūpējies par to, kā varētu reaģēt Rietumi.
Esam redzējuši arī citus Krievijas plānus par invāziju Baltijas valstīs. Interesanti, ka vismaz vienā no tiem tika pieņemts, ka Vācija un Francija saglabātu neitralitāti.
Ko domājat jūs?
Es ceru, ka nē. Es ceru, ka tie visi ir stulbi pieņēmumi. Viņi vismaz neparedzēja, ka mēs vai briti paliktu neitrāli. Un mēs nepaliktu, mēs nepaliktu.
Jūs esat bijis Donbasā, vai Minskas vienošanās patiešām izmainīja situāciju Ukrainā?
Ir pat video, kur redzams, kā uz mani tiek šauts. Guļu zemē ar šrapneļa gabalu rokā. Ir Minska, ir Minska 2! Bet mana atbilde ir jā un nē.
Tomēr šķiet, ka gandrīz ikviens, iespējams, bēgļu krīzes dēļ, par Krimu ir aizmirsis.
Es ticu, ka tas tā notiek tāpēc, ka Eiropas elites ir krievu naudas „uzpirktas”. Tīri savu interešu un biznesa iemeslu dēļ viņi vēlas, lai sankcijas izzustu. Tas ir šausmīgi bīstams precedents citām valstīm ap NATO. Valda kolektīvā amnēzija par to, kas notiek. Vācija ir aizmirsusi kā bija justies apdraudētai. Tas patiešām liek vilties.
Kas tālāk notiks Krimā?
Esmu runājis ar dažiem krievu ģenerāļiem un pazīstu dažus Putina padomniekus, un kad viņus satieku, tad saku, ka desmit gadu laikā jūs paši maksāsiet Ukrainai, lai tā paņemtu Krimu atpakaļ.
Izmaksu dēļ?
Jā, izmaksu dēļ. Apmēram 70% elektrības nāk no cietzemes. Ieguldot miljoniem dolāru, jūs variet izbūvēt spēkstacijas, bet tas būtu ļoti dārgi. Pārtikas jautājums nav liela problēma prāmju servisa dēļ, izņemot ziemas, kad tā ir traucēta.
Bet Putins taču būvē tiltu, vai ne? Tomēr vācieši, kas ir diezgan labi inženieri, to pašu mēģināja izdarīt četrdesmitajos gados, taču secināja, ka zemes stāvoklis to neļauj izdarīt, pamati ir tik nestabili, ka tiltu uzbūvēt ir gandrīz neiespējami. Vissvarīgākais jautājums tomēr ir ūdens, ne tikai dzeramais ūdens, bet arī lauksaimniecībai nepieciešamais.
Vienlaikus es neredzu Ukraiņu iespējas uzbrukt un atgūt Krimu militārā ceļā.
Foto: Latvijas bruņotie spēki - Saber Strike 2016 militārās mācības
