Igaunija NATO robežas tuvumā izspēlē izdomātas valsts uzbrukumu

Igaunijas Aizsardzības spēku kapteinis  Igaunijas militāro mācību "Siil 2015" ("Ezis 2015") laikā, kurās piedalās vairāk nekā 13 000 karavīru no Igaunijas Aizsardzības spēku aktīvā un obligātā militārā dienesta, un rezerves dienesta, kā arī brīvprātīgās Aizsardzības līgas "Kaitseliit" (Zemessardzes) un astoņām NATO dalībvalstīm.
  • By defencematters

Pie NATO ziemeļaustrumu robežām noslēgušās lielākās Igaunijas militārās mācības Siil/ Stead fast Javellin.

 

Edgars Skvariks

Igaunijas militārajā bāzē, kas atrodas Tapā, armijas pārstāvji pustukšā un pustumšā lekciju telpā skaidro, ka mācībās "Siil 2015" ("Ezis 2015") tiek izspēlēts izdomātas valsts - Aslāvijas - uzbrukums. Agresorvalsts mērķis ir mainīt Igaunijas politisko situāciju, un, lai to paveiktu, pieņemts lēmums pielietot militāru spēku, sākotnēji uzbrūkot mazajām Igaunijas pilsētām un ciematiem. Lai nosargātu valstiskumu, Igaunija pieņēmusi lēmumu pulcēt vairāk nekā 13 000 armijas rezervistu, Aizsardzības līgas locekļu, jauniesaucamo, profesionālo karavīru un sabiedroto valstu karavīru, kuru mērķis ir ātrā laikā atvairīt uzbrukumu.

Mācību "Siil 2015" nosaukums nav izvēlēts nejauši. Kā skaidro Igaunijas armijas pārstāvji, ezis kādā no eposiem ir tas dzīvnieks, kurš sniedz noderīgus padomus, lai palīdzētu cīnīties ar ienaidniekiem. Tāpat ezis apzīmē mazu spēku, kurš nepieciešamības gadījumā spēj izrādīt ievērojamu pretestību. Pašas mācības, kuru plānošana notika jau pirms diviem gadiem, norisinās vairāku kilometru attālumā no Tapas, un tajās iesaistās ne tikai Igaunijas armijas pārstāvji, bet arī vairāki simti sabiedroto ar savu armijas tehniku, tostarp lidaparātiem. Autokolonnu vada Igaunijas armijas pārstāvji, kuri ik pa laikam veic zvanus, lai paskaidrotu, ka mācību norises vieta nav pārāk tālu, ceļā pavadot aptuveni 40-50 minūtes. "Apbruņojieties ar pacietību, drīz jau būsim galā," pa tālruni nosaka viens no kolonnas vadītājiem, atbildot uz jautājumu, vai norises vietas neatklāšana ir saistīta ar drošības aspektiem.

Kā vēlāk noskaidrojās, mācību norises vieta, kas neatrodas tālu no Igaunijas un Krievijas robežas, līdz ar to tā savā ziņā ir arī viena no NATO robežas joslām, nav izvēlēta nejauši. Igaunijas mācības parasti tiek rīkotas vairākās valsts vietās. Pagājušajā gadā tās notika valsts rietumu daļā, un šogad kārta pienākusi tieši šim rajonam. Kā skaidro paši Igaunijas armijas pārstāvji, šāda mācību vietu maiņa ir saistīta ar to, ka valsts vēlas izspēlēt dažādus scenārijus pēc iespējas dažādās vietās, lai pārbaudītu savu sagatavotību krīzes situācijās. Viņi arī norāda, ka mācībās izspēlētā vingrinājuma uzvara vai zaudējums nav svarīgs, jo šajā situācijā nozīmīgākais ir iegūto iemaņu atkārtošana un pilnveidošana, tostarp veidu, kā sazināties ne tikai savā starpā, bet arī ar civiliedzīvotājiem, jo mācības notiek ciešā kontaktā ar viņiem.

Sabiedroto armijas pārstāvji mācībās izspēlē Igaunijas armijas bloķēšanu

Viena no mācību vietām ir kāda meža vidū esošas mājas pļava. Ceļā uz to atrodas ievērojama izmēra bedres, kuras apklātas ar kamuflāžas tīklu, lai tajās pozicionētu militāro tehniku. Igaunijas artilērijas bataljona komandieris pulkvežleitnants Karels Maisels skaidrā latviešu valodā norāda, ka lauka īpašnieki devuši piekrišanu mācību norisei. Līdzīgu piekrišanu devuši vairāku māju īpašnieki, kuri par notiekošajām mācībām informēti laicīgi. "Ja laukam tiks nodarīts kāds kaitējums, mēs to finansiāli atlīdzināsim," skaidro Maisels. Viņš gan norāda, ka mācību laikā kāds ASV armijas tanks, kurš izspēlē ienaidnieka lomu, esot nogāzis trīs kokus, taču šādās situācijās tas ir pieņemami, jo armija īpašumiem nodarītos postījumus tiešām novērsīs. Ja uz lauka izveidosies rises, tās tiks aizbērtas, viņš piebilst. Saimniecību tehnika mācību laikā gan netiek izmantota, taču nepieciešamības gadījumā Igaunijas rīcībā ir nepieciešamie juridiskie instrumenti, lai tie tiktu pielietoti. Latvijā situācija gan ir nedaudz citāda - vairāki militārie pārstāvji norādījuši, ka Igaunijas kaimiņvalstī šis jautājums joprojām prasa uzmanību.

Pats mācību norises lauks gan ir tukšs, un tāds pats ir arī tam garām ejošais grants ceļš, pa kuru labākajā gadījumā, cieši braucot, var pārvietoties divi transportlīdzekļi, bet smagākai militārajai tehnikai jābrauc kolonnā. Pēc neilga brīža pie meža robežas parādās vairākas automašīnas, kuru piekabēs sēž Igaunijas mācībās iesauktie, kā arī karavīri. Aiz atsevišķiem auto, kuri maskēti ar egles zariem, piekabināti lielgabali, kuri operatīvi ļoti īsā laika posmā tiek izvietoti uz lauka. Ienaidnieks, aptuveni 200 vīru grupa, atrodas 10 kilometru attālumā no pozīcijām.
"Nostādot lielgabalus, karavīri centram raida topogrāfiskās ballistiskās koordinātas, ņemot vērā laiku, vēju, kā arī temperatūras svārstības," skaidro Maisels. Pie viena no aptuveni desmit uz lauka izvietotajiem lielgabaliem atrodas arī Aleksejs Ivanovs, kurš dzīvo Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Viņš pats skaidro, ka mācībās pieteicies brīvprātīgi, lai atsvaidzinātu savas zināšanas, kuras armijā ieguvis aptuveni pirms desmit gadiem, kā arī izrautos no ikdienas rutīnas. Ikdienā Ivanovs strādā par žurnālistu, taču mācību laikā viņš nozīmēts darbā ar artilērijas bateriju, vienpadsmit dienas atbildot par šāvienos izmantoto pulveri, lai veiktie uzbrukumi veiksmīgi sasniegtu savu mērķi. Ivanova vadītie lielgabali spēj raidīt piecus šāvienus minūtē. Runājot par Igaunijas armijas gatavību kopš laika, kad viņš pats dienēja, Ivanovs ar gandarījumu skaidro, ka armijai tagad ir daudz labāks ekipējums, kā arī sagatavotība. "Taču kopumā armija ir un paliek armija," saka Ivanovs.

Mācības ārpus ierastajiem poligoniem

Netālu no mācību aktīvāko norišu vietas, pie kādas mājas meža ielokā, novietotas vairākas smagās tehnikas vienības, tostarp viena no tām mājas pagalmā. Ceļš līdz turienei ved pa vairākiem meža ceļiem, kuri bieži šajā laikā netiek izmantoti, taču tagad tie ir pilni ar armijas bruņumašīnām un karavīriem. Kādā meža ielokā pie paša ceļa izveidota lazarete, kura daļēji noslēpta meža biezoknī. Savas pozīcijas tā atklāj, tikai pateicoties sarkanajiem krustiem uz mašīnu sāniem un karavīru rosībai grāvjos, slēpjoties vai kavējot laiku līdz nākamajai operācijai. Pati pārvietošanās uz priekšu līdz nākamajam postenim nenākas viegli, jo militārais transports kolonnās pārvietojas lēni, ik pa laikam apstājoties, lai saņemtu aktuālo informāciju par atrašanās vietas iespējamo maiņu. Kolonna kustās uz priekšu, līdz kādā brīdī tiek dots signāls, ka automašīnai ir jādodas atpakaļ vai jāiegriežas aizaugušā, ilgi nelietotā ceļā, jo armijas pārstāvji saņēmuši pavēli griezties atpakaļ.

Pie vienstāvu koka dzīvojamās mājas stāvošais kapteinis Matiass Pūseps mierīgā balsī skaidro, ka viņa komanda pašlaik atrodas bloķējošā aizsardzības pozīcijā, vērojot notikumu attīstību, taču nepieciešamības gadījumā, saņemot rīkojumu, gatava doties arī uzbrukumā. Pagaidām komanda šādā pozīcijā atrodas divas stundas. Neviens no karavīriem šajā dienā nav gulējis vairāk par četrām stundām. Notiekošo ar lielu interesi vēro arī govis, kuras ganās aiz elektriskā gana, taču ar laiku viņām zūd interese par armijas pārstāvju rosīšanos. Tikmēr sarunas laikā pār komandu salīdzinoši zemu pārlido lidmašīna, kura piedalās mācībās. Militārajos transportlīdzekļos sēdošie karavīri uztraukti vēršas viens pie otra, angļu valodā jautājot - ienaidnieks vai savējais? Pāris sekundes vēlāk pavēles formā atskan sauciens: "Ienaidnieks, visiem slēpties!"

Pūseps, stāvot pie militārā transportlīdzekļa, vēlāk norāda, ka pašlaik nav zināmas ienaidnieka atrašanās pozīcijas, taču komanda veic aktīvu sazināšanos ar štābu, lai uzzinātu aktuālo informāciju. Viņu komandā esot speciālisti no vairākām valstīm, kuri nepieciešamības gadījumā dod ziņu par militārās tehnikas pārvietošanos, tostarp nosakot ienaidnieka lidmašīnas. Vaicāts, vai lidmašīna, kura tik zemu pārlidoja vienību, varētu pārtvert viņu saziņas līdzekļus, komandieris norāda, ka šāda iespēja pastāv, taču viņš šaubās, ka lidojums tika darīts šādā nolūkā. Mācībās esošie karavīri mobilos telefonus neizmanto, jo, izspēlējot reālas kaujas situācijas, gūta mācība arī no Ukrainā notiekošā konflikta. Tur kauju laukā vairāku militārpersonu saziņa esot pārtverta tieši šī iemesla - mobilo telefonu lietošanas - dēļ. Pūseps arī norāda, ka mācību laikā neviens no komandas tālruni neizmanto, tie pārsvarā ir izslēgti. Vienīgās reizes, kad mācību dalībniekiem ir atļauts izmantot mobilo telefonu, ir nolūkā piezvanīt saviem ģimenes locekļiem. Tāpat teritoriju pārstaigā pretinieku izlūku pulki, taču šajā apkārtnē tie vēl neesot manīti.

Sarunas laikā vairāki kapteiņa biedri ar kartēm sēž grāvī, mēģinot noteikt ienaidnieka iespējamās pozīcijas. Divu stundu laikā, kuras Pūsepa komanda pavada pie kādas privātmājas ceļa un malkas grēdas, neviena lode tā arī nav izšauta. Pašus karavīrus fotografēt aizliegts, aizbildinoties ar militāru informāciju, kas var nonākt ienaidnieka rokās. Pēc aktīvas saziņas pa rācijām Pūseps savai vienībai dod komandu atstāt pozīcijas un atsveicinoties pauž cerību, ka šoreiz izdosies nonākt ciešā kontaktā ar ienaidnieku.

Kā pēc mācībām paziņoja Igaunijas Aizsardzības ministrija, mācības "Siil" pierādījušas, ka Igaunijas aizsardzības sistēma strādā, beidzot darot galu sarunām par nepieciešamību pāriet uz pilnībā profesionālu armiju.

"Es ļoti cieši novēroju militāro mācību plānošanu un mācību gaitu. Igaunijas valsts aizsardzības modelis darbojas ļoti labi," piebilda Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers.