Eiropas armijas ideja pat Krievijas agresijas ēnā popularitāti negūst
- By defencematters
Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera martā paustā ideja par Eiropas armijas izveidi pagaidām nav guvusi plašu atbalstu.
Edgars Skvariks
Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera martā izteiktais aicinājums izveidot kopīgu Eiropas armiju, norādot, ka šādam solim būtu simboliska nozīme apstākļos, kad pieaug spriedze attiecībās ar Krieviju, pat Eiropas Savienības (ES) Padomē prezidējošajā valstī Latvijā daudz piekritēju nav atradis.
Ja kopīga ārpolitika, tad arī kopīga armija?
Pati ideja par kopīgu Eiropas armiju, kādu to ir iztēlojies Junkers, nav jauna. To jau iepriekš ir piedāvājuši vairāki valstu un Eiropas Savienības (ES) pārstāvji un vadītāji, tomēr tā nekad nav guvusi pārāk lielu piekrišanu. "Junkers nav pirmais, kas to ir pieminējis. Diezgan ilgi jau tiek diskutēts par to, ka Eiropas līmenī viens no lielākajiem ekonomiskajiem ietaupījumiem būtu tad, ja mūsu armijām būtu labāka koordinācija," sacīja biedrības "Eiropas kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš. "To var saukt par Eiropas armiju, to var arī saukt par labāku sadarbību, tomēr izskatās, ka pats termins ir pārāk nobaidījis eiropiešus," piebilda Gobiņš.
Pats Junkers iepriekš izdevumam "Welt am Sonntag" iepriekš norādījis, ka Eiropas armija palīdzētu veidot kopīgu ārpolitiku un drošības politiku un kopīgi uzņemties atbildību par notikumiem pasaulē. EK priekšsēdētāja ierosinājums gan varētu nepatikt Lielbritānijai, kas neatbalsta dziļāku bloka integrāciju, bet tas jau radis atbalstu Vācijā. Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena nesen pat izteica cerību, ka ja ne viņas bērni, tad mazbērni "pieredzēs Eiropas Savienotās Valstis ar savu armiju". Tāpat Bundestāga ārlietu komitejas vadītājs Norberts Rētgens savukārt norādījis, ka kopīga ES armija "ir Eiropas vīzija, kurai ir pienācis laiks". Pēc Junkera teiktā, tāds solis gan nenozīmētu, ka šī armija tūdaļ jāliek lietā, bet tādējādi Eiropa nopietni apliecinātu Krievijai gatavību aizstāvēt savas vērtības un vienlaikus parādītu visai pasaulei, ka starp ES valstīm nekad nebūs kara.
Jautājums par Junkera pieminēto kopīgo ārpolitiku Eiropā pašlaik tiek uzvērts diezgan nozīmīgi, ņemot vērā ES valstu ārlietu ministru centienus jebkurā situācijā kliedēt baumas par iespējamo sašķeltību ES valstu starpā. Īpaši centīgi to uzsver ES augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni, kā arī Latvijas, prezidējošās valsts ES Padomē, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V). Tieši Baltijas valstis, tostarp Latvija, arvien biežāk tiek pieminētas kontekstā ar Krievijas agresīvo ārpolitiku un ES nepieciešamību steidzami panākt risinājumus.
Nevēlas NATO funkciju dublēšanu
Tomēr tieši Latvijā, salīdzinājumā ar, piemēram, Vāciju, Junkera ideja nav guvusi īpaši nozīmīgu atbalstu. Tā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) skaidroja, ka Latvijas kā prezidējošās ES valsts prioritāte ir Eiropas drošības stratēģijas pārskatīšana, ko plānots sākt jau jūnija Eiropadomē. Aizsardzība un drošība ir ES dalībvalstu un institūciju uzmanības centrā laikā, kad prioritāte ir saglabāt mieru un drošību gan ES, gan ārpus ES robežām, apstākļos, kad Krievija ir izvēlējusies nevis sadarbību, bet pretim stāvēšanu. Eiropas drošības pamats ir transatlantiskā saikne, kas jāņem vērā arī diskusijās par Eiropas militāro spēju attīstību. Tāpat viņš uzskatāmi norādījis, ka idejai par Eiropas armiju vispirms ir precīzi jādefinē mērķis, taču nav atbalstāmi projekti, kas dublētu pašu NATO.
"Es noteikti neatbalstu neko, kas dublēs NATO, šķiedīs jau tā mazos resursus un vājinās NATO. Ir reāli lēmumi, kuri ES jāpieņem, piemēram, ES jau gadiem nespēja vienoties par ES Kaujas grupu izmantošanu. Domāju, ka lietderīgi būtu vienoties par kopīgu Eiropas vietas pasaulē redzējumu, jāatzīst drošības izaicinājumi un jābeidz mazināt aizsardzības budžeti," uzsvēra Vējonis.
Tam gan nepiekrīt Gobiņš, skaidrojot, ka analītiķu veiktie aprēķini liecina, ka vienota Eiropas armija varētu ļaut ietaupīt 300 līdz 400 miljardiem eiro, kas ir daudzas reizes vairāk par digitālās pakotnes plānu, par kuru pašlaik ES notiek plašas diskusijas. Tāpat eksperts norādīja, ka līdzšinējā veidā ne tikai tiek zaudēta nodokļu maksātāju nauda, bet arī Eiropas spēja reaģēt uz izaicinājumiem, ar kuriem tai nākas saskarties.
"Un tas ir tikai tāpēc, ka katrai valstij ir nepieciešami savi divi vai trīs nirēji, nirēju skola un tā tālāk. Kāpēc mēs nepiedāvājam savu Liepājas niršanas skolu nirēju apmācībai, ja mēs paši esam spēcīgi tajā jomā?" vaicā Gobiņš. "Varbūt mēs pat varam ar spāņiem un dāņiem to nodrošināt, taču ar priekšnosacījumu, ka tas viss būtu NATO papildinošs pasākums," piebilda eksperts.
Tomēr līdzīgu viedokli Vējonim paudis arī bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V). Runājot par Junkera ideju, Pabriks to lakoniski dēvē par savdabīgu, jo tā rada papildus jautājumu - vai EK priekšsēdētājs apšauba NATO kolektīvās aizsardzības spējas? Deputāts gan uzskata, ka emocionāli lielākā daļa eiropiešu varētu piekrist, ka ir nepieciešama kopīga ārpolitika un aizsardzības politika, taču ideja par kopīgu armiju vēl ir ļoti tāla perspektīva, pat ņemot vērā Krievijas izvērsto rīcību savās kaimiņvalstīs, kā arī Baltijas valstu pierobežā.
No Latvijas valsts amatpersonām vienīgi Valsts prezidents Andris Bērziņš nav teicis skaidru "nē" šai idejai, vien norādot, ka aicinājums pats par sevi ir apspriežams. "Vispārīgi vērtējot, šāds priekšlikums ir apspriežams, no dažādu valstu aizsardzības spēku sadarbības stiprināšanas pozīcijām raugoties," pauda prezidents. Tomēr arī viņš ievēro zināmu piesardzību, skaidrojot, ka Eiropas drošības pamats ir transatlantiskā saikne, kas jāņem vērā arī diskusijās par Eiropas militāro spēju attīstību. Tāpat esot jāturpina sadarbība un savietojamība starp dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, uzskata prezidents.
Papildinot savu iepriekš teikto, Gobiņš neslēpa pārsteigumu par Latvijas amatpersonu ļoti noraidošo pozīciju. "Šajā gadījumā ir jāskatās, vai nepastāv kādas pretrunas ar NATO, lai būtu ideāla mijiedarbība," viņš uzsvēra. "ASV gan vairākkārt paudusi cerību, ka Eiropa vairāk uzņemsies atbildību par drošību, nepaļaujoties tikai uz transatlantiskajām saitēm un līgumiem, kas to starpā pastāv. Tā ir runa par Eiropu, nevis par atsevišķām dalībvalstīm. Man liekas, ka no mūsu puses būtu gudri gādāt, lai tas būtu kaut kas papildinošs transatlantiskajām sadarbības formām. Tas būtu ļoti nopietns punkts, par kuru ne tikai domāt, bet arī mērķtiecīgi strādāt," pauda Gobiņš.
EK izturas izvairīgi
Tomēr pat pašā EK par minēto plānu runā izvairīgi. Uzrunātie EK pārstāvji, tostarp komisāri un viceprezidenti par Eiropas armijas ideju pašlaik runā nelabprāt, piebilstot, ka Eiropai daudz aktuālāks jautājums ir situācija Grieķijā. Par Eiropas armiju īpaši nerunā arī pašā NATO.
Kā skaidroja Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Ēriks Ojārs Kalniņš (V), NATO gaiteņos šī ideja netiek apspriesta, jo nozīmīgu vietu diskusijās ieņem pašas NATO plānotās aktivitātes.
"Pēdējā laikā par to nekas nopietns nav dzirdēts. Manuprāt, idejai vienkārši nav pietiekama atbalsta," sacīja Kalniņš. "ES arvien vairāk runā par drošību saistībā ar Krievijas agresiju, turklāt ir valstis, kuras nav ES, bet biežāk runā par drošības stiprināšanas nepieciešamību. Arī pati Mogerīni runā par jaunu drošības stratēģiju. Pašlaik ir risināmi vairāki jautājumi, tostarp Nīderlande ik pa laikam uzsver Kaujas grupu nepieciešamību. Tagad drīzāk tiks runāts par pašas ES lomu un sadarbības iespējām ar NATO," norādīja Kalniņš, atgādinot Lielbritānijas pozīciju. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz jautājumu, vai Zviedrija un Somija būtu gatava piedalīties šāda veida idejas realizācijā.
Kalniņš arī norādīja, ka NATO notiek dažādas sēdes, konferences un semināri. Vienu no tādiem drīzumā rīkos Armēnija, uz kuru tiks aicināti arī Azerbaidžānas pārstāvji, lai runātu par drošības situāciju reģionā.
"Par pašu Eiropas armiju mēs tiešām nerunājam, mēs drīzāk runājam par veidiem, kā ES var sadarboties ar NATO, tas pašlaik ir aktuālāks jautājums," viņš skaidroja. "Ļoti liela iespēja ir parādījusies tieši stratēģiskajā komunikācijā, kurā Latvijai ir liela nozīme. Manuprāt, ja NATO liek uzsvaru vairāk uz militāro sadarbību, Eiropai drīzāk ir jādomā par politisko un ekonomisko situāciju, kā arī stratēģisko komunikāciju, ņemot vērā arī Islāma valsts veiktās aktivitātes. Krievija šajā jomā mums ir tikusi nedaudz tālāk, taču process ES notiek, mēs esam pārliecinājuši savus kolēģus par šādu nepieciešamību," viņš pauda.
Jāstrādā pie reālās Eiropas vienotības
Salīdzinoši kritiski par Junkera piedāvāto ideju izteicies arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Andris Banka, norādot, ka Junkers gan ir pelnījis sava veida pateicību par Eiropas armijas idejas atgādināšanu plašākai sabiedrībai, ņemot vērā, ka vairākām Eiropas valstīm, kuras ir NATO dalībnieces, nepieciešams ievērojami palielināt savas militārās spējas laikā, kad Krievija īsteno savu ekspansiju. Viņš gan norādīja, ka ES pārāk bieži ir balansējusi uz savas ģeopolitiskās robežas, atstājot novārtā militāro spēju stiprināšanu. Tomēr, neskatoties uz savām nostājām, Eiropa ir arī pietiekami bieži apsmieta par savu lomu ārpolitikā.
"Laikā, kad visu uzmanība ir pievērsta notikumiem Ukrainā, diskusijas par ES aizsardzību ir vairāk nekā vēlamas, taču ne tajā formā, kādu to piedāvā Junkers," uzskata Banka. Viņš skaidroja, ka ideja par neatkarīgu un kopīgu Eiropas armiju, kādu to piedāvā EK priekšsēdētājs, ir nabadzīgi un pat bīstami formulēta. Junkera ieskatā armijai būtu jānosargā Eiropas vērtības, kas jau pēc būtības izklausās kā grūti paveicams solis, ņemot vērā jau runāto par Eiropas vienotības saglabāšanu, ar kuru pēdējā laikā neveicas tik labi, kā to gribētos.
"Tikai dažas no 28 valstīm spēj piekrist Eiropas kopējām vērtībām, nemaz nerunājot par to fundamentālajām interesēm, kas bieži vien ir pārāk sarežģītas un konfliktējošas. Pat ja šāda veida armija tiktu izveidota, tai drīzāk ir jāsargā valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte, nevis vērtības, par kurām tā īsti neviens nemaz nespēj līdz galam vienoties," viņš skaidroja.
Tāpat Banka, līdzīgi kā pārējie eksperti un Latvijas amatpersonas, norāda, ka piedāvātā ideja pati par sevi konfliktē ar jau funkcionējošu militāru savienību - NATO, kas kalpo par Eiropas drošības garantu. Viņš arī vērš uzmanību, ka šādas alternatīvas institūcijas izveide, kas balstītos uz ES birokrātiju, būtu izšķērdīga. Vēl jo vairāk, Banka jautā, kur Eiropa rastu vienotajai armijai nepieciešamos līdzekļus?
"Ja NATO valstis pat nespēj nodrošināt nepieciešamos 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, šāda alternatīvas veidošana neizskatās īpaši reāla. ASV vienmēr šajos jautājumos nācies subsidēt Eiropu un turēt virs tās drošības lietussargu. Šī iemesla dēļ Eiropai vairāk būtu jādomā par finansējuma nodrošināšanu jau esošajai aliansei. Jauna birokrātiska aparāta izveide neapturēs Krievijas vēlmi izplesties. Beigu beigās jāsaka, ka eiropiešu kopējā sadarbība un līdzšinējo apņemšanos izpilde nodrošinātu rezultātu, kuru vēlējies panākt Junkers," rezumēja Banka.
