Dekonstruējot “Islāma valsti” – intervija ar Viljamu Makkantsu
- By defencematters
Viljams Makkants, nupat izdotās grāmatas Islāma valsts apokalipse: Islāma valsts vēsture, stratēģija un pastardienas vīzija (St. Martin’s Press, 2015.gada septembris) autors, intervijā “Defence Matters” atbild uz kritiski svarīgiem jautājumiem par tā dēvētās Islāma valsts (ISIS) nākšanu pie varas un ieskicē atšķirības starp “Islāma valsti” un “Al Qaeda”, kā arī skaidro, kāpēc “Al Qaeda” zaudēja un kāpēc “Islāma valsts” kļuva populārāka.
Oktaviāns Manea
Kā mēs varam definēt "Islāma valsti"? Tā ir valsts, nemiernieku grupa, teroristu grupējums?
Šodien es šo grupējumu redzu kā valstisku veidojumu. Tas piedāvā valdības pakalpojumus, nodrošina drošību, paaugstina nodokļus un dara visu to pašu, ko citas valstis. Turklāt tā sevi uzskata par valsti. Kad 2006. gadā šī organizācija tika dibināta, tā sevi pasludināja par valsti, tomēr tāda nekādā ziņā nebija. Tas bija nemiernieku grupējums, bet līdz 2008. gadam drīzāk darbojās kā slepena pagrīdes teroristu grupa. Pēc 2014. gada pats fakts, ka tā kontrolēja tik lielu teritoriju un pārvaldīja tik daudz cilvēkus, deva pamatu "Islāma valsts" apgalvojumiem, ka tā ir valsts.
Kādas ir pamata atšķirības starp "Al-Qaeda" un "Islāma valsti"?
Starp centrālo "Al Qaeda" un "Islāma valsti" ir vismaz trīs lielas atšķirības. Zināmā mērā šīs atšķirības eksistēja kopš laika, kad az Zarkavi franšīze Irākā 2004.gadā pievienojās "Al Qaeda". Galvenā atšķirība bija tā, ka Irākas "Al Qaeda" ticēja islāma valsts vai kalifāta izveidei tūlīt un tagad, kamēr centrālā "Al Qaeda" fokusējās uz atbrīvošanos no Rietumu ietekmes Tuvajos Austrumos un musulmaņu apvienošanos "Al Qaeda" mērķu labā. Kalifāts tādējādi tiktu izveidots nākotnē. Tā bija lielākā atšķirība, ja runājam par stratēģisko laika plānojumu, attiecībā uz reālas islāma valsts izveidi.
Otrā atšķirība arī bija jautājums par laika plānojumu - kad īsti ir jāpienāk pastardienai? Bin Ladens ticēja, ka tas notiks ļoti tālā nākotnē, kamēr "Islāma valsts" uzstāja, ka pasaules gals vairs ilgi jāgaida nebūs. Šī ticība gandrīz sagrāva "Islāma valsti" tās pašos pirmssākumos. Tagad tā ir padarījusi apokalipsi par efektīvu rekrutēšanas ieroci, it īpaši, piesaistot karotājus no ārvalstīm.
Trešā atšķirība ir stratēģijas jautājums. Centrālā "Al Qaeda" ir vienmēr ticējusi, ka vispirms ir jādabū savā pusē sunnītu masas, lai spētu izveidot islāma valsti. Pēc bin Ladena domām, tautas atbalsts bija izšķiroši svarīgs. Ja masas neatbalstīs tavu politisko projektu un tā īstenošanas veidu, šis politiskais projekts izgāzīsies, viņš uzskatīja. "Al Qaeda" aktīvi centās pakļaut sev sirdis un prātus sunnītu pasaulē, kam "Islāma valsts" nepiekrita pašos pamatos. "Islāma valsts" ticēja, ka sākumā ir labāk, lai no tevis baidās, nevis mīl, tāpēc brutāla vardarbība kampaņa, kas ir vērsta ne tikai pret ienaidniekiem, bet arī pašiem sunnītiem, viņiem ļaus ātrāk un efektīvāk sasniegt savus politiskos mērķus, nekā mēģinot panākt tautas atbalstu.
Kas bija "Al Qaeda" norieta pamatā 2008. gadā?
Bin Ladens uzskatīja, ka starp pirmā islāma valsts projekta izgāšanās iemesliem 2008.gadā bija tas, ka organizācija bija pārlieku brutāla, pārāk negatava sadarboties ar citām nemiernieku grupām un pārāk uzstājīga uz to, ka visiem ir jāpievienojas cīņā par organizācijas idejām. Arī šajā ziņā viņš vēlējās panākt plašu tautas atbalstu "Al Qaeda" programmai. Bin Ladens arī domāja, ka Irākas "Al Qaeda" nav darījusi pietiekami daudz, lai panāktu cilšu atbalstu, kas bija izšķiroši svarīgs džihādistu valsts izveides panākumiem.
"Islāma valsts" locekļi, kas izdzīvoja pēc organizācijas līderu nogalināšanas, izdarīja absolūti pretējus secinājumus. Viņi nosprieda, ka neveiksmes pamatā bija tas, ka viņi nav bijuši pietiekami brutāli. Tie ir ārkārtīgi atšķirīgi šī perioda mācībstundu noslēguma secinājumi. Abas kustības tomēr bija vienisprātis par to, ka ir jāsadarbojas ar Irākas sunnītu ciltīm. 2010. gadā tika radīts fascinējošs dokuments, kas izskatījās, it kā to būtu sarakstījis kāds Vašingtonas pētījumu centrs, kaut gan patiesībā tā autori bija "Islāma valsts" locekļi. Dokumentā secināts, ka "Islāma valstij" ir jāsadarbojas ar arābu ciltīm. Piedāvātais modelis līdzinājās tam, ko amerikāņi izmantoja Anbarā. Viņi uzskatīja, ka amerikāņi ir spējuši spīdoši sadarboties ar sunnītu ciltīm un "Islāma Valstij" ir jāseko tieši šim modelim, ko tā arī zināmā mērā ir darījusi.
